Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 67 Rebekas un 11 Grietas. Dzimšanas dienā sveicam Ivitu Sērmoliņu.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu vai ne ikdienu!
Jau gadu un četrus mēnešus esmu māmiņa savam dēlam Svenam. Tagad manā dzīvē ir iestājies tāds miera periods, jo viss uztraukums un raizes ir aiz muguras. Kas būs? Kā būs un vai tikšu galā ar savu lielāko prieku un acuraugu? Jo tajā tālajā laikā, kad man bija 33 gadi, paliku viena, bez paskaidrojumiem un tēta atbalsta dēlam, ar salauztu sirsniņu, diviem kredītiem un ļoti lielām bailēm par nākotni. Viss tomēr ir beidzies labi un, pateicoties manu vecāku un tuvu cilvēku atbalstam, esmu laimīga un priecīga par to, ko man liktenis bija licis priekšā, jo stipros cilvēkus tas pārbauda bez žēlastības.

Tagad dzīvojos pa mājām līdz vasarai, un tas jau nav noslēpums, ka lielākā enerģijas patēriņa un pacietības skola, ko mums māca mūsu bērniņi, ir unikāla un neviens nekur neiemācīs to, ko viņi mums sniedz.

Vasarā atkal sākšu strādāt un tad jau būs jauni uztraukumi un pārdzīvojumi par to, kā mums klāsies katram savā vietā, atrodoties šķirtiem uz gandrīz visu dienu. Patiesībā esmu visu savu darba mūžu strādājusi ar cilvēkiem, gan šajā darba vietā, gan iepriekšējā, man tas padodas un patīk, esmu pat noilgojusies pēc darba.
 
Kādi ir tavi hobiji?
Man liekas, ka man nav vairs tīņu vecums un šis vārds, hobijs, arī man nekad nav paticis, bet,  ja man jautā, ko man patīk darīt, tad man patīk vasarā dārzā šiverēt, aizbraukt pie ūdens krātuvēm pamakšķerēt un dažreiz ir ļoti svētīgi tā vienkārši iziet sētā, lapenē, apsēsties un, laižot domas vējiem līdzi skriet, nedarīt neko.

Kurš gadalaiks tev patīk vislabāk un kāpēc?
Man visi gada laiki patīk, jā, tie ir skaisti. Pavasaris – dzestrs un saulains, bez lietus un sniegputeņiem, kad kājas jau pašas meklē zābakus un rokas grābekli, jo zeme sauc, lai to sagatavo pirmajiem asniņiem un atbrīvotu no pērnajām lapām.

Ziema, jā, ziema man arī tīk, tāda, kāda bija manā bērnībā Cīravā – ceļi aizstumti ar lieliem sniegu kalniem, mums tik to vajadzēja, lai nav jāskrien uz upmalas kalniem baudīt ziemas priekus. Man patīk ziema, kad ir mīlīgs sals ar saulīti un sniegs.
 
Kā pelni plus punktus karmai?
Runājot par karmu, tagad, divus gadus gandrīz, esmu sapelnījusi tikai mīnusus, jo tas periods bija drausmīgs, kas bija jāpārcieš. Protams, tagad saprotu, ka neesmu Dievs, lai sodītu vai izgāztu savas negācijas un visu pārējo, ko mēs cilvēki darām, kad esam sāpināti līdz sirds dziļumiem, bet tagad saprotu, ka ne man viņu sodīt, bet Dievs būs viņa soģis, tā pat kā mans. Tā kā iet laiks un nāk apziņa, tas jau ir maziņš plusiņš.

Kas, tavuprāt, ir galvenais, lai sasniegtu savus mērķus?
Rakt un tikai rakt! Neklausīties, ko saka citi, jo patiesība mūs dara stiprākus no sākuma salaužot. Katru reizi, kad cilvēks tiek ievainots un salauzts, viņš ceļas vēl graciozāk un paliek stiprāks. Tikai nevajag pazaudēt cilvēcību sevī!

Kā atgūsti spēku pēc garas nedēļas, mēneša vai pat gada?
Pirms nepilniem trīs gadiem teiktu, ka draugi un klubiņš ar dejām un dziesmām, bet tagad spēkam ir jābūt visu laiku manī, jo nevaru pateikt, ka mamma negrib to vai nevar šo. Tāda vārda nav. Brīžiem sava bezspēkā var nodzīvot pat nedēļu, līdz tas tiek izraudāts vakarā, kad ej gulēt. Man bija tā vēl dažas dienas iepriekš. Ja sāc grimt bezspēkā, neko nevari sev padarīt, tad ļaujies tam, jo mazāk pretosies, jo ātrāk sasniegsi grunti, lai atspertos, un celsies atkal visā skaistajā un košajā.

Kādas ir labākās un siltākās atmiņas no pavadītās laika Liepājā?
Sāksim ar sliktākajām, kad atnācu pēc 9. klases uz Liepāju, biju gadu viena un man tas bija pats smagākais laiks. Vēl tagad esmu sentimentāla un mani tuvākie ir mans zelts. Tādēļ arī mani ārzemes nevilina, jo esmu ģimenes cilvēks un man mani tuvie ir svarīgi.

Labās, protams,  ir daudz vairāk.

Kur Liepājā aizvestu ārvalstu viesus, lai parādītu šo pilsētu visā tās krāšņumā?
Esmu vedusi. Sāk jau ar pašu pilsētu, tad jūrmalu un parku. Mums ir ļoti daudz vietu, kur vest viesus, un pat nav vajadzīga nauda, lai parādītu mūsu vēja pilsētas skaistumu.

Man patīk fortos pabūt, tagad ari Beberliņi ir ļoti skaisti, tāpat putnu takas. Mums ir ļoti skaista pilsēta un tā būtu vēl skaistāka, ja mēs pirms ko plēstu, lauztu vai norautu, padomātu, ka tas veido mazus mīnusiņus mūsu pilsētas skaistumā.

Kā tu domā, ko vēl Liepājā vajadzētu pilnveidot vai izveidot no jauna?
Ņemot vērā to, ka esmu dēliņa Svena mamma, tad esmu par to, lai iegulda bērnu rotaļu laukumos un cita veida izklaidēs, lai mūsu mazā paaudze aug ar citu skatu un vērtībām uz dzīvi, jo, ja būs visiem bērniem iespēja sevi noslogot, arī mazāk turīgajiem, mums augs mazi ģēniji uz labām lietām.

Kas tevī rada īpašo svētku sajūtu jebkuros svētkos?
Ģimene. Kādreiz, kad bija vējš galvā un tusiņi, tad teicu, te ir vieta kur tusēt, bet to, kāds būs vakars, ir atkarīgs no katra paša. Pirms dēla nākšanas pasaulē, man savās dzimšanas dienās bija depresīvas domas, jo gadi gāja un es dzīvē biju sasniegusi pietiekami daudz jau, bet trūka mantinieka. Tagad man tikai jāgaida sveicieni, jo uz doto brīdi viss ir skaisti un ļoti pacilājoši.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Esiet sirsnīgi, izpalīdzīgi cik varat un neļaujiet nevienam sevi pataisīt par mukli, jo cilvēku stipru un pašpārliecinātu dara zināšana, ne neziņa!