Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Liepājā vārdadienu svin 103 Rasmas, 44 Mairas un 16 Rasas. Dzimšanas dienā sveicam Matīsu Eisaku.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Šobrīd mana ikdiena risinās klasiskās mūzikas pasaulē. Esmu kontrabasists un 3. kursa students Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Zinu, ka biji "Erasmus" pieredzes apmaiņas programmā. Kur biji, ko redzēji, ko ieguvi un kādi iespaidi vai domas pēc tās?
Tas tiesa, šo gadu pavadīju Leoša Janāčeka Mūzikas un Mākslas akadēmijā Brno, Čehijā, pie profesora Miloslava Jelineka, kurš kontrabasistu pasaulē ir viens no prasmīgākajiem  pedagogiem Eiropā. Šāda veida iziešana no savas komforta zonas ir neatsverama pieredze ne vien instrumenta apguves ziņā, bet arī sevis, kā cilvēka, attīstībā. Esot tālāk no mājām, mēs sākam arvien vairāk novērtēt to, kas mums pašiem ir šeit, Latvijā. Šķiet, ka esmu izdzīvojis milzīgu emociju gammu, aptverot visu no apakšas līdz augšai, tomēr, galvenais, ka esmu iekrājis daudz ticības saviem spēkiem, kas man noderēs turpmāk.

Kā izklaidējies brīvajā laikā?
Šobrīd, šajā dzīves posmā, man pietiek ar savas "pleilistes"  paklausīšanos, kur lielu lomu ieņem smagā mūzika, kas mani atsvaidzina un tur līdzsvarā brīžos, kad liekas, ka kaut kā ir pārāk daudz. No skaļiem pasākumiem cenšos izvairīties, jo ikdienā nākas iztērēt pietiekoši daudz "sociālās" enerģijas.

Ko ievēro ikdienas steigā?
Manā ikdienā arvien lielāku lomu ieņem miera sajūtas atrašana un tās meklējumi. Tā, lai ikdiena nekļūtu par vienu lielu steigu, ko manā profesijā ir ļoti grūti īstenot.

Kas garantē izdevušos dienu?
Tiešām nezinu, bet ļoti vēlētos to uzzināt. Visticamāk, ka paša attieksme.

Kā vērtē jaunās koncertzāles "Lielais dzintars" devumu Liepājai?
Liepājniekiem vajadzētu būt ļoti lepniem. Pirmā pilsēta, kurā ir gan profesionāls orķestris, gan koncertzāle. Vispār Liepāja klasiskās mūzikas sakarā tiek pieminēta nepelnīti maz.  Neesmu gan interesējies kā "Lielajam dzintaram" sokas ar apmeklētību, pieņemu, ka menedžmentam ir kārtīgi jānopūlas, lai nepārtraukti ieinteresētu cilvēkus ar piedāvājumu, tomēr pats lielākais prieks ir par mūziķiem! Viņi jau sen to bija pelnījuši!

 Ir iznācis tur spēlēt? Kā vērtē šo ēku no šī aspekta?
Pats uzstājies "Lielajā dzintarā" neesmu. Tieši mēnesi pirms atklāšanas devos prom no Latvijas. Esmu paspējis apmeklēt tikai vienu koncertu un to pašu kamerzālē. Atceros, ka toreiz, dodoties uz koncertu, saviļņojums bija pamatīgs ne tikai mākslinieku, bet tieši koncertzāles dēļ. To tā nevar izstāstīt, bet, ejot garām būvniecības procesa laikā, sajūta bija tik nereāla, un te pēkšņi ieej jau milzīgā, gatavā ēkā. Gribētos, lai ar laiku dažādu komerciālu pieprasījumu dēļ  nezūd "Lielā dzintara" mākslinieciskā kvalitāte, bet to ir viegli teikt, grūti izdarīt.

Ko tev ir devusi dzīvošana Liepājā?
Laiks, kuru pavadīju dzīvojot Liepājā, ir veidojis lielu daļu no manis, to, kas šobrīd esmu un par ko sevi uzskatu. Pirmkārt, tā bija Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, kuras laikā, pirmoreiz dodoties dzīvot prom no mājām – Skrundas, sāku veidot pirmo, lielo, "savējo" dzīvi. No visa Liepājā pavadītā laika galvenā vērtība ir cilvēki un draugi, kurus, kaut arī reti redzot, vienmēr būs prieks satikt.

Ar ko tev asociējas Liepāja?
Galvenokārt, ar foršiem cilvēkiem, kurus vēl foršākus padara fakts, ka viņi dzīvo tieši Liepājā. Tā, manuprāt, ir patīkama abpusēja mijiedarbība. Ja konkrēti, tad ar trīs kolektīviem – grupu "Hailstone", Ģitāristu Lielansambli un Liepājas Simfonisko orķestri.

Kādu vietu tavā dzīvē ieņem Saulgrieži un to svinēšanas paradumi?
Manā dzīvē Saulgriežu svinēšana ir nedaudz izzudusi, jo pēdējos gados, konkrētajos datumos, nav iznācis būt Latvijā. Bet ne jau Saulgriežos tas varenums, svarīgākais ir sanākt kopā un pavadīt laiku ar savējiem!

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Lai pietiek spēka!