Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šonedēļ populārākie vārdi ir Jūlija (365) un Zane (185).

Valentīndienā, 14. februārī vārda dienu svinēs 87 Valentīni.
Šodien vārda dienu svin 15 Maldas un 28 Melitas.

Šodien dzimšanas dienā sveicam liepājnieci Līvu Mazdrēvicu. „Liepājā dzīvoju jau kopš laika, kad atnācu no Kalvenes pamatskolas mācīties uz Rīgas Tehniskās Universitātes Liepājas filiāles profesionālo vidusskolu Komercpakalpojumu darbinieka specialitātē. Neliekas, ka ir pagājuši, drīzāk varētu teikt – paskrējuši, jau 6 gadi.

Pa šo laiku esmu iemīļojusi Liepāju un pagaidām nevaru iztēloties sevi citur – ir sajūta, ka esmu īstajā vietā. Esmu pieķērusies pašai Liepājas pilsētai un trauksmainajai dzīvei, ko tā man sniedz,” intervijā stāsta Līva.

Neraugoties uz to, ka meitene jau labi iedzīvojusies Liepājā, joprojām par otrajām mājām viņa dēvē lauku mājas Kalvenē. „Ir patīkami aizbraukt pie mīļajiem vecākiem un atļauties atpūsties no ikdienas pienākumiem. Izbaudīt, ka par tevi parūpējas,” smaida Līva. Jauniete atzīst, ka patstāvīga kļuva, kad sāka dzīvot Liepājā.

Pašlaik meitene studē Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles Ekonomikas un inženierzinātņu nodaļā Uzņēmējdarbību un vadības 1.kursā. Līva stāsta, ka gadu paņēmusi atelpu pirms stāšanās universitātē, kura laikā viņa strādāja uzņēmumā, kas saistīts ar vairumtirdzniecību. Tas bija laiks, lai saprastu, ko darīt tālāk, vai vēlas saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. „Uzsākot studijas, nolēmu kādu laiku nestrādāt, lai galvenokārt varu veltīt savu laiku mācībām. Šobrīd pāris mēnešus esmu apradusi ar domu par mācībām, ir vēlme un iespējas atsākt strādāt savā profesijā, ko noteikti izmantošu. Secināju – jo vairāk jāpaspēj izdarīt, jo labāk spēju saplānot savu laiku. Nav laika ļauties slinkumam, kas dažreiz pieķeras kā dadzis,” pārdomās dalās jubilāre.

Līva Mazdrēvica: „Man paveicies satikt cilvēkus, kuri no svešiniekiem ir kļuvuši ne tikai par draugiem, bet arī par daļu no manas ģimenes. Bieži vien savā starpā smejamies, ka mums ir daudz mājas, kur palikt. Tāpēc, ja man jautātu, vai es vēlētos mainīt savu dzīvi - es noteikti atbildētu, ka nē. Esmu laimīga, ka man ir izdevies iepazīt tik foršus cilvēkus. Ar viņu atbalstu es vienmēr varu sasniegt, to, ko vēlos.”

Taujājot par bērnības atmiņām, Līva aizdomājas: ”Bērnībā es biju no tiem bērniem, kas protestēja pret sīpoliem un īpaši nepriecājās savā šķīvī redzēt vārītus burkānus. Taču šobrīd esmu sapratusi, ka vispirms vajag pagaršot pirms teikt, ka man negaršo. Draugi smejas, ka esmu maziņš ledusskapja putekļsūcējs – parasti viss ir garšīgs un labs. Bet, laikam, nekad neatteiktos no „spagetti” sacepuma – tam vienmēr vēderā atrastos sava vieta, tāpat kā piparmētru saldējumam.”

Meitenei agrāk šķitis, ka Liepājā ir plašas iespējas atpūsties un izklaidēties, taču, ejot gadiem, nācies secināt – iespēju nemaz nav tik daudz. „Iespējams, vainīgs pieradums – visur ir būts, jau izmēģināts,” piebilst Līva.

„Brīvdienu vakaru var pavadīt kādā no Liepājas klubiem, bet arī tur pārsvarā ir redzami vieni un tie paši cilvēki,” secina jubilāre.

Līva stāsta, ka ar draugiem kādu laiku ļoti iemīļota vieta bijusi Ziemeļu forti un mols. „Galvenais līdzi siltu kafiju un labu kompāniju vai arī dažreiz tur ir jauki pabūt vienai un sakārtot domas. Tur ir ļoti skaista ainava, dažreiz pat rodas sajūta, ka atrodies kaut kur ļoti tālu no Liepājas, jo pazūd ierastie pilsētas trokšņi. Mani vienmēr ir fascinējusi jūra – tur jūtos ļoti labi.”

Vaicājot par jaukāko pārsteigumu, Līva teic: ”Saku lielo paldies Evitai Lapiņai par negaidīto pārsteigumu – atceros dzimšanas dienu, kad viņas dāvanu ieraugot biju sajūsmā, jo viņa man uzdāvināja pašas taisītu krēslu. Iemesls bija tas, ka man mājās vienmēr trūka, kur visiem apsēsties un viņa jau pirms tam apsolīja man dzimšanā dienā uztaisīt krēslu. Viņa ir labs meistars, jo krēsls vēl joprojām ir sveiks un vesels – pilda visas savas funkcijas.”

„Iesaku viņu visiem, kam vajag papildināt jaunus krēslu krājumus,” smejas liepājniece. Līva stāsta, ka pēdējā laikā priekšroku dodot teātra apmeklējumiem, nevis kino. „Tur var redzēt patiešām izcilu mūsu pašu aktieru meistarību un izjust visas emocijas, ko tie sniedz,” uzsver meitene. Pēdējā izrāde, kas palikusi atmiņā, ir „Ģimenes lietas". Lai gan izrādē bija dziļa doma, tā mani aizrāva ar humora pilno pasniegšanas veidu. Tā smējusies viņa neesot sen un vēl ilgi bijušas pozitīvas emocijas.

Arī Līvai ir savs viedoklis par jauniešiem, vai viņi pavada vai nepavada daudz laika internetā: „Būtu muļķīgi teikt, ka jaunieši maz laika pavada sociālajās vietnēs. Mūsdienu pasaule ievieš savas korekcijas un dod mums daudz jaunas iespējas. Tas, cik daudz mēs to izmantojam, ir katra paša izvēle. Tas ir koks ar diviem galiem – negribu teikt, ka tam ir tikai sliktā vai labā puse. Ja jaunietis sociālajās vietnēs uzturas pārspīleti ilgi un nekam citam laika neatliek, tad tas nav labi – pamazām pazūd saikne ar reālo pasauli, izveidojas mazā interneta pasaulīte. Dažreiz tas būtiski ietaupa mūsu laiku, jo ir iespēja nodot nepieciešamo informāciju, izmantojot interneta palīdzību. Tas sniedz iespēju sazināties ar draugiem, kas dzīvo citur. Protams, esot pie interneta laiks pazūd kā nebijis. Viss ir labs, bet ar mēru.”