Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, Liepājā vārdadienu svin 29 Ati un 3 Oto, bet neviena Otomāra. Dzimšanas dienā sveicam Ēriku Prāmalti.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Parasti man nav ilgi jādomā galvā scenārijs, lai par kaut ko pastāstītu, bet, ja tas jādara pašai par sevi, tad samulstu, lai nesaslavētu sevi  pārāk daudz (smejas).

Nāku no daudzbērnu ģimenes, kurā man ir divi brāļi, divas māsas un fantastiska mamma, kura pēc tēta nāves uzņēmās visu uz saviem pleciem un izaudzināja mūs visus par lieliskām,mērķtiecīgām un galvenais, cilvēciskām personībām.

Šobrīd esmu nelielā rudens atpūtā, bet mana ikdiena ir medicīna, kura paiet strādājot slimnīcā un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Savu otro kaislību – teātra mākslu, esmu atstājusi kā hobiju, kuru piepildu kopā ar savu mīļo Robežnieku kultūras nama teātra kolektīvu.

Kādi ir tavi sapņi vai mērķi?
Mans lielākais sapnis ir, lai maniem tuviniekiem ir laba veselība, pārējo visu mēs nopirksim, salabosim un piepildīsim.

Kā atpūties, kad nav jāstrādā?
Mani uz muļķībām nav jāpierunā, pati piesakos, tāpēc, lai cik smaga būtu bijusi dežūra darbā, labprātāk to pavadu nevis gulšņājot, bet ļaujoties spontānām idejām. Nav svarīgi vai tas būs kāds izbrauciens pie dabas, vai tēja termosā un jūras krasts. Viss ģeniālais slēpjas vienkāršībā, tāpēc esmu vienmēr atvērta jaunām idejām un ar draugu palīdzību labprāt tās kopīgi īstenojam.

Kāds notikums dzīvē atstājis uz tevi kādu iespaidu?
Tā kā esmu emociju un atmiņu cilvēks, tad ir daudz notikumu, kuri atstājuši gan pozitīvu iespaidu, gan negatīvu, un vienu konkrētu ir pagrūti izcelt, taču parasti cenšos pat skumjākos brīžus pārvērst humorā, lai nesanāk tāda žēlošanās un puņķošanās kabatas lakatā. Mēs jau paši esam tie, kas veido sevi un notikumus sev apkārt, tāpēc pielieku pūles tam, lai tie būtu tikai pozitīvi iespaidi, kurus man nav jānožēlo.

Novembris ir tāds patriotisks mēnesis. Vai tevī arī mīt šis patriotisms un ko tu par to domā?
Nešaubīgi esmu savas valsts patriots. Vienmēr, aizbraucot kur citur, ļoti ilgojos pēc Latvijas.

Šobrīd ļoti aktuāli tas kā cilvēki izrāda savu piederību šai valstij ar dažādiem aksesuāriem ar latviešu simboliem un zīmēm, kas arī man šķiet skaisti un labprāt ko tādu iegādājos arī sev.

Vai ar ģimeni ik gadu piedalies kādā no piedāvātajiem 11. un 18. novembra pasākumiem?
Ja vien ir iespēja tad, jā! It īpaši pēdējos gados mums ar māsu neatņemama sastāvdaļa ir piedalīties Lāčplēša dienas pasākumā.

Kā, tavuprāt, mēs katrs varam veicināt patriotismu sevī un apkārtējos?
Manuprāt, kopības sajūta ir tā, kas  vairo patriotismu. Sevī to visvairāk jūtu, kad pilsēta vienojas novembra svētku lāpu gājienā , kā arī svētku nedēļā, kad pie apģērba tiek sprausti mazie valsts karodziņi un lentītes, domāju, ka izskatās baigi forši un arī svētku sajūta ir noķerta.

Kas tev ir Liepāja?
Liepāja ir mājas! Vieta, kas mani iedvesmo darīt labus darbus un muļķības. Tā ir pilsēta, kurā vēlos vakarā ieiet gulēt un no rīta pamosties. Pilsēta, kura ir skaista visos gadalaikos.

Kādas ir labākās atmiņas, kas ir saistītas Liepāju?
Atbildot uz šo jautājumu, prātā uzreiz sāka šaudīties simtiem stāstu, kurus cenzūras dēļ labāk neatklāt, bet man atmiņā tik ļoti ir palicis 2000. gada vecgada vakars, kad iesoļojām 21. gadsimtā, lai gan toreiz man bija tikai 8 gadi, atceros tās dīvaini, neizskaidrojamās sajūtas un cilvēku emocijas, kuras vēl šodien nespēju izskaidrot.

Kādi ir tavi ideālie svētki?
Iespējams, ka tas izklausīsies ne pārāk oriģināli, bet mani ideālie svētki ir tie, kuros esmu kopā ar cilvēkiem, ko mīlu, tā ir mana ģimene un īstie draugi.

Esmu sajūsmā, kad sanāk apvienot emocionālo ar humoru vienā svētku reizē. Aizkustinājuma  asaras un skaļi, nevaldāmi smiekli, tas ir kā balzāms manai dvēselei.  Esmu cilvēks, kurš jūtas ļoti gandarīts dāvinot un iepriecinot citus, tāpēc bieži vien svētkos, pārējiem nezinot, esmu piegatavojusi ko interesantu un prātā paliekošu.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Sviniet ne tikai svētku dienas, bet visu dzīvi! Priecājieties par mazajām ikdienas muļķībām un uzvarām! Neskopojieties teikt labus vārdus un apskaut, jo dažreiz tas ir vienīgais, kas otram ir tik ļoti nepieciešams!