Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 120 Dāvidi, 144 Dāvji, 12 Dānieli, 76 Danielas un 242 Danieli.
Dzimšanas dienā sveicam Jāni Bamši.
Pastāsti nedaudz par sevi!
Kā savulaik ierakstīju savā un savu domubiedru mājaslapā – uz augšu parauts vīriņš ar diezgan labu humora izjūtu.
Ar ko tu nodarbojies ikdienā vai ne ikdienā?
Ikdienā strādāju par apsargu, bet tas tikai pagaidām, kamēr ir ziema.
Ārpus ikdienas man vairāk patīk skriet, organizēt, negulēt, nervozēt (smejas) un tādā garā.
Tu saki, ka tev patīk organizēt. Ko tu parasti organizē?
Praktiski visu, ko vajag. Mans interešu loks ir tik plašs, ka nevaru izdalīt vienu konkrētu lietu, ko organizēju.
Kurš līdz šim organizētais pasākums ir visspilgtāk palicis atmiņā vai, piemēram, prasījis visvairāk pūļu?
Vienu reizi sanāca palīdzēt labdarības pasākumu organizēt. Toreiz gan lielu lomu spēlēja pieredzes trūkums un "iekritu" uz to, ka nebija pietiekama reklāma. Itkā viss pārējais bija labi sarunāts – mūziķi, atrakcijas un viss, kas notika uz vietas. Nepadomāju par to kā popularizēt pasākumu, bet tā bija pirmā pieredze un, kā saka, pirmie kucēni jāslīcina.
Varbūt vari pastāstīt kādas interesantas atmiņas no kāda pasākuma, kurā esi piedalījies, apmeklējis vai pat organizējis, vai varbūt ir kāda pieredze no dzīves, ar kuru labprāt dalītos?
Savulaik, kas strādāju "Latvenergo" par klientu konsultantu, tad biju uz apmācībām Rīgā, lai iegūtu sertifikātu. Ļoti fascinēja, ka laukumiņā, kas ir pie hoteļa "Roma", "Laimas" pulksteņa un ēstuves "McDonalds", tur pa vidu ir tāds lielāks laukums, praktiski visu laiku tur kaut kas mainās – tad spēlē uz stūra mūziķi, tad pēkšņi nez no kurienes uzrodas pieci puiši ar pūšamajiem instrumentiem un uzstājas ar veselu priekšnesumu, vēl kāds moments paiet un atnāk cilvēki ar perkusijām un nelielu uguns šovu. Man patika, ka tur visu laiku kaut kas mainās. It kā cilvēki to dara, lai nopelnītu kādu kabatas naudu, bet tajā pašā laikā tas ir šovs, lai cilvēkiem nav garlaicīgi un ikdiena kļūtu krāsaināka. Itkā tajā vietā pat nekas tāds nav paredzēts, bet visu laiku ir kaut kāda kustība, darbība un vieta ir mainīga, interesanta.
Kā tu domā, Liepājā arī kas tāds nostrādātu, piemēram, Rožu laukumā?
Īstenībā, jā! Pilnīgi noteikti nostrādātu! Tas arī tāds ļoti dzīvs aplis un, ja tur arī ik pa laikam būtu šādi priekšnesumi, tad tas noteikti aizietu!
Kādas ir tavas galvenās rakstura iezīmes?
No vienas puses varētu teikt, ka tas ir slinkums. Tieši tāpēc man patīk organizēt, jo daudz ko varu izdarīt nepieceļoties no krēsla – pa mobilo telefonu – un, patiesībā, tas jau arī galvenais progresa virzītājs!
Kas tevi iedvesmo?
Kaut ko darīt. Iedvesmo mani katrā brīdī kaut kas savs, dažreiz izlasu kādu labu grāmatu vai noskatos kādu labu filmu. Mūzika atkarība no garastāvokļa.
Man liekas, ka galvenais, kā jebkuram vīrietim, tā ir ģimene, tas ir svarīgākais virzītājspēks un iedvesmas avots.
Ir decembra beigas. Kā ir pagājis tavs 2016.gads?
Ja godīgi, tad pārāk ātri. Ja ņem vērā to, ka Latvijā esmu atgriezies tikai pusotru gadu, tad šo gadu tiešām nepamanīju. Visu laiku kaut kas notiek, kādi sarežģījumi vai kaut kas pozitīvs. Vēl nesen sēdēju un domāju, tūlīt taču atkal ir mana dzimšanas diena, kaut liekas, ka iepriekšējā bija tik pirms nedēļas. 2016.gads būs palicis atmiņā ar to, ka tas vienkārši pazuda – te tas bija un te tā vairāk nav.
Ir jau kādi plāni vai mērķi nākošajam gadam?
Viens mērķis ir nolikts – atkal izbraukt uz ārzemēm pastrādāt, jo ir sajusts kā tas ir strādāt un pelnīt trīs reizes vairāk nekā šeit. Vai varbūt atrast šeit cilvēcīgu darbu, kur strādāt un saņemt pienācīgu atalgojumu.
Kā tu sevi sasaisti ar Liepāju vai, piemēram, kādas ir tavas attiecības ar šo pilsētu, ja tā var teikt?
Māte, kura nelaiž savu dēlu prom (smejas)! Lai kur aizbrauktu, lai kur vestu mani dzīves ceļi, vienmēr šī pilsēta mani sauc atpakaļ. Tās bruģētās ielas, neremontētās ietves un aura pilsētā, kādas nav nekur citur, mani vienmēr aicina atpakaļ. Piemēram, Ventspilī, manuprāt, viss ir pārāk sakārtots, Rīgā ir pārāk daudz cilvēku, bet Liepājā vienmēr ir tā sajūta – tās ir mājas. Ir labas atmiņas, ir sliktākas, bet vienalga šī ir mana pilsēta.
Ko tu Liepājā uzlabotu vai izveidotu no jauna, ja tev būtu pilnīgi neierobežoti resursi?
Pirmkārt, atjaunotu "Pūt, vējiņi!" koncertestrādi.
Otra lieta, ko varētu izdarīt, būtu ostas atjaunošana un pilnveidošana, jo tā tomēr ir Liepājas galvenā artērija. Īpaši Karostas pusē. Jā, tas būtu sarežģīti, jo kanāls visu laiku aizsērē ar smiltīm, tur ir dažādas problēmas, bet, zinot kā tur ir bijis "krievu laikos", kad bija nepārtraukta kustība, rosība, tika uzņemti kārtīgi kuģi ar lielām iegrimēm, bija pamatīga kravu aprite, vienvārdsakot, bija darīšana. Protams, prieks, ka šobrīd tiek spēcīgi attīstīts tūrisms, bet osta noteikti būtu laba vieta, kur ieguldīt resursus Liepājas attīstībai.
Ja ļauju vaļu fantāzijai, tad varbūt nenāktu par ļaunu Liepājas tuvumā uztaisīt akvaparku kārtīgu, jo tas esot tāds bizness, ka tik turies.
Vai tev ir kādas Jaunā gada svinēšanas tradīcijas?
Ja godīgi, tādu nemaz nav.
Vai tas, ka tava dzimšanas diena un Jaunā gada svinības ir tik tuvu, netraucē dzimšanas dienas svinībām?
Nē, tas vienkārši pagarina svētku ilgumu.
Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Vieglu garu, jautru prātu un siltu to, kas katram patīk blakus!























