Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 281 Ņina, 89 Antoņinas un 216 Oksanas.

Dzimšanas dienā sveicam ātruma cienītāju Līgu Artemenkovu.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu, un ne ikdienu!
Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ikdienas dzīve krasi atšķiras no ne ikdienas. Jau vairākus gadus ikdiena saistīta ar biroja darbu, kaudzēm papīru un birokrātijas sloga, toties brīvajos brīžos ķeru vēju un tveru mirkli vārda vistiešākajā nozīme.

Savu dzīvi nespēju iedomāties bez moča vai auto. Ar motociklu braucu jau vairākus gadus, tādā veidā izvēdinot galvu, prātu, nedomāju par darbu, vienkārši saplūstu ar moci un asfaltu, kā viens veselums. Ar auto aizrāvos jau sen, bet tikai šogad beidzot esmu pilnvērtīgi nobraukusi vasaras autosprinta kausu, kas sniedz nebijušas izjūtas un adrenalīnu. Tā teikt: āķis lūpā!

Par mašīnām un motoriem – kā nonāci pie motocikla, autosporta un ne tik sievišķīgām lietām?
Tētis pēc profesijas un aicinājuma ir automehāniķis, līdz ar to dzīve garāžā sākās jau ļoti agri. Vienmēr ir paticis strādāt ar dažādām tehnikām, sākot ar traktoru un beidzot ar kombaini.

Kad iepazinos ar vīru, viņam bija čehslovāku ražojuma motocikls Jawa 350, tad nu diezgan bieži sanāca sēdēt aizmugurē, lai gan visu laiku vilināja doma iemācīties braukt pašai. Sadūšojos tikai pēc vairākiem gadiem, kad bez zināšanām devos uz apmācībām un ieguvu moča tiesības. Sākumā braucu ar to, kas bija draugam, līdz ar to mans pirmais mocis bija Yamaha Fazer 1000. Viegli nebija, jo mans īsais augums traucēja pilnvērtīgi aizsniegt zemi. Lai vai kā, gadiem ejot, šobrīd jau otro sezonu braucu ar Yamaha R1 un nemainītu to ne pret ko citu.

Aizraušanās ar autosprintu atkal bija vīra nopelns, viņš mani iedrošināja un atbalstīja, rezultātā veiksmīgi aizvadīts Eveautosports rīkotais "Vasaras kauss 2016" autosprintā.

Ir jau padomā kādi nākotnes plāni saistībā ar šo nodarbošanos vai varbūt ir uzstādīti konkrēti mērķi?
Ziemas periodā pamazām tiek gatavots cits auto, ar kuru plānoju braukt nākamajā sezona. Tas būs citas piedziņas auto, tāpēc vienīgais šī brīža mērķis ir veiksmīgi apgūt tā vadīšanu un iemācīties vēl pāris knifiņus, kas atvieglotu un uzlabotu manu sniegumu.

Par tālākiem plāniem vēl nedomāju, labāk iesākt ar mazumiņu un lēnām tiekties uz kaut ko vairāk.

Kas dzīvē ir sniedzis piepildījuma un gandarījuma sajūtu?
Manas dzīves epicentrs ir un būs mana meitiņa Terēza, kurai nu jau ir četri gadiņi! Bērns ir tas, kas tev liek atgriezties atkal bērnībā, liek mainīties un ieraudzīt pasauli atkal bērna acīm.

Pastāsti, kāds notikums vai pieredze ir mainījis tavu pasaules uztveri vai domu par dzīvi?
Uzskatu, ka pasaules uztvere mainās līdz ar vecumu un dzīvē pieredzēto. Mūsdienās pasaule ir tik mainīga, ka jāspēj būt ārkārtīgi elastīgam, lai vispār tajā spētu izdzīvot, jāspēj pielāgoties un nemitīgi jārod kompromisi.

Kur meklē iedvesmu, lai varētu pēc iespējas labāk dzīvot, darīt un radīt?
Lai cik banāli tas neizklausītos, manas iedvesmas avots ir mans vīrs un mūsu meita. Neviens mani nespēj iedvesmot, uzmundrināt tā, kā mani raušuki! Tieši šie cilvēki ir mani labākie padomdevēji, kritiķi un iedvesmotāji.

Ko iesaki izdarīt katram, kam rudens nav mīļākais gadalaiks?
Ņemot vērā to, ka man rudens noteikti nav mīļākais gadalaiks, tad varu vien ieteikt to pašu, ko katru gadu saku sev – censties saskatīt to skaistumu, ko rudens mums dāvā.

Mūsu ģimenē kā tradīcija nu jau vairākus gadus ir oktobra mēnesī doties uz Siguldu, baudīt dabas krāšņumu. Tādā veidā mēs varam atslēgties no ikdienas skrējiena, mirkli apstāties un vienkārši izbaudīt kopā būšanu, dabas sniegto krāšņumu un visu dzīvo mums apkārt.

Kas ir mīļš Liepājā?
Raugoties uz izjūtām, Liepājai piemīt kaut kas maģisks, ko izskaidrot ir grūti. Tā noteikti ir jūras šalkoņa, baltās smiltis, vējš un kaiju klaigas kopā, kas aizrauj ikvienu.

Kāda būtu Liepāja, ja tā būtu cilvēks?
Spilgta personība ar māksliniecisku dvēseli, tērpusies gana uzkrītoši, lai ievērotu, bet gana gaumīgi, lai to novērtētu – ar glītām biksēm, bet krunkainu žaketi, izteiksmīgu kaklasaiti un vējā izpūrušiem matiem.

Kas ir tavi svētki un kā tos patīk svinēt?
Tradīcijas, kā tiek atzīmēti dažādi svētki, rodas jau bērnībā, ģimenē, kurā esi audzis.

Manā ģimenē ierasts, ka svētki nav tikai dzimšanas dienas vai vārdadienas, Ziemassvētki vai Lieldienas. Man svētki ir jebkura nozīmīgā diena manā ģimenē – vai tā ir dzimšanas diena, vai veiksmīgi nobraukta gonka. Nav svarīgi, cik daudz ciemiņu vai ēdinu uz galda, galvenais ir pati svētku sajūta, ko radam vien mēs paši!

Tavs  novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Dzīvot ar maksimālu jaudu un atdevi katru dienu! Nenožēlot izdarīto, neskatīties atpakaļ, bet baudīt šodienu!