Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu atzīmē 1 Tāle, 9 Raimondas, 2 Rainas, bet nesvin neviena Klementīne.

Šodien dzimšanas dienā sveicam pasākuma aģentūras ‘’Fests’’ rīkotājdirektori Zani Auškāpu.

Kur pašlaik dzīvojat?
Esmu dzimusi Rīgā, un arī šobrīd dzīvoju Rīgā. Jāsaka gan, ka, ja pirms kāda laika man šķita, ka dzīvot var tikai galvaspilsētā, tad tagad jau dažus gadus domāju citādāk. Arvien vairāk gribas būt pie dabas, gribas prom no pilsētas putekļiem. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad var līdzi paņemt datoru, tas kļūst arvien iespējamāks. Bet, runājot par dzīves vietu pensijas gadiem, man ir vīzija par dzīvi Liepājā, tādā mazā mājiņā ar mazu dārziņu, kur zied daudz, daudz puķes, kur var rušināties caurām dienām, ik pa laikam aizejot līdz jūrai.

Kāda ir jūsu saistība ar Liepāju?
Ar Liepāju mani saista emocijas. Pirmkārt, Liepājas kapos guļ kāds man ļoti mīļš cilvēks, kuru vienmēr apciemoju. Otrkārt, Liepājā dzīvo mani ļoti labi draugi. Treškārt, man Liepājā vienmēr bijusi sajūta, ka šeit ir manas mājas un esmu pilnīgi pārliecināta, ka Liepājā kādreiz atgriezīšos uz pastāvīgu dzīvi. Varbūt kādā iepriekšējā dzīvē esmu šeit dzīvojusi? Liepājai ir kaut kāds mistisks pievilkšanas spēks. Cenšos vismaz reizi mēnesī pabūt Liepājā. Daudzi mani draugi rīdzinieki nesaprot mani, kad saku, ka vakar aizbraucu uz Liepāju vakariņās.

Kur pašlaik strādājat?
Jau vairāk kā desmit gadus nodarbojos ar dažādu pasākumu organizēšanu. Strādāju uzņēmumā „Fests.lv”. Taisām cilvēkiem svētkus. Arī saistībā ar darbu bieži nākas saskarties ar Liepāju. Ja pasākumā ir nepieciešama dzīvā mūzika, tad droši, ka muzikanti būs bijušie vai esošie liepājnieki. Jau sena draudzība mani saista ar komponistu un pianistu Jāni Strazdu, kuru iepazinu, kopā strādājot. Tagad vienmēr, kad esmu Liepājā ar Jāni tiekamies. Pirms pāris gadiem ir sanācis arī organizēt Liepājas muzikantu koncertu Liepājā. Tas bija Andra Ērgļa solokoncerts „Sirdspuksti”. Nesen Liepājas Olimpiskais centrs man pasniedza savu kultūras dižbalvu par to, ka Rīgas producenti atved uz Liepāju Liepājas muzikantus (smaida). Liels paldies par šo balvu!

Kas vissvairāk jums patīk savā darbā?
Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem rezultātu ir nepieciešams sasniegt ātri. Es nekādā gadījumā nevarētu būt zinātniece, kas gadiem var pētīt kāda vīrusa attīstību. Organizējot dažādus pasākumus, gala rezultātu ir iespējams iegūt salīdzinoši ātri un tas ir tas, kas man ļoti patīk. Protams, ir liels prieks redzēt laimīgas sejas! Piemēram, organizējot kāzas, šo laimību var sajust pārpārēm.

Kādā profesijā vēl sevi varat iedomāties?
Jāsaka godīgi – nekādā. Bērnībā vēlējos kļūt par dakteri uz kuģa, jo mana pirmā mūža mīlestība bija jūrnieks, tankkuģa stūrmanis. Man tolaik bija 6 gadi. Ar viņu arī pirmo reizi pavadīju nakti ārpus mājas, kad šis kungs mani paņēma līdzi uz kuģa, kur varēja arī nakšņot. Ļoti spilgti atceros kuģi un komandu, kuri visi par mani ļoti rūpējās. Esmu strādājusi par modeli, esmu uzkopusi telpas, strādājusi par sekretāri, vadījusi uzņēmuma mārketinga un reklāmas nodaļu, bet, kopš organizēju pasākumus, ir sajūta, ka neko negribas mainīt, kas, manuprāt, nozīmē, ka esmu savā vietā.

Kā pavadāt brīvo laiku?
Brīvajā laikā vislabprātāk esmu kopā ar draugiem. Man ir pieci krustbērni, ar kuriem arī cenšos pavadīt laiku kopā. Gribas būt tādai krustmātei, kādai jābūt, nevis tikai formāli. Domāju, ka man tas arī sanāk. Man ļoti patīk lasīt, bieži eju uz teātri. Tā kā mans darbs ir saistīts ar daudz cilvēkiem, tad brīvajā laikā nekādus lielus masu pasākumus apmeklēt nav vēlēšanās.

Kas ir Liepājas simbols?
Liepāja, manuprāt, ir pilna ar simboliem. Pirmkārt, jau iebraucot Liepājā – pirmais, ko redzam, ir pilsētas ģērbonis. Šī vieta man saistās ar lielu prieku – katru reizi iebraucot pilsētā, pie enkura to skaļi sveicinu. Protams – jūra ar smalkākajām un baltākajām smiltīm, kādas redzētas. Liepājas jūrmalas smiltis man stāv Rīgā uz rakstāmgalda. Šo saujiņu man savulaik dāvināja mans draugs Jānis. Noteikti arī „roķene”, jeb Latvijas 1.rokkafejnīca. Daudz.

Kas tagad ir pats aktuālākais jūsu dzīvē?
Pašlaik aktuālākais ir svētku organizēšana pašai sev. Savu dzimšanas dienu neesmu svinējusi jau vairākus gadus, taču šogad atnāca tā sajūta, ka vajag. Tad nu organizēju svinības – šoreiz Siguldā, kur arī dzīvo daudzi mani draugi. Vieniem no viņiem pieder brīnišķīgs viesu nams „Prieka pietura”, kurš šajā dienā ir nodots manā rīcībā. Būs prieki, būs draugi, būs dziesmas...

Kur rodat iedvesmu darboties?
Domāju, ka spēja darboties manī ir ieprogrammēta ģenētiski. Neesmu no tiem ļaudīm, kuriem jāiet mežā pieskarties kokiem, vai jāiet uz jogu. Kaut kā ir iegājies tā, ka man nav nepieciešami ārēji faktori, tā spēja ir iekšēja, kas balstās uz vēlmi darboties.

Kura sabiedrībā zināma persona jums ir paraugs?
Varu pateikt godīgi, ka neviena. Nekad nav bijusi sajūta, ka tam vai citam cilvēkam gribētos līdzināties. Mēs visi taču esam tik dažādi un ar to arī unikāli. Līdzinoties kādam citam, šī vienreizība tiks pazaudēta.

Novēlējums tās dienas svinētājiem?
Mīļie draugi, daudz laimes dzimšanas dienā!