Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 207 Tamāras, 44 Gabrielas, 27 Gabrieli, bet nesvin neviena Dziedra.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Liepājas Universitātes studiju programmas Biznesa organizāciju vadība (BOV) direktori un lektori Inesi Leitāni.

Par ko vēlējāties kļūt bērnībā?
Mana ģimene ir saistīta ar aviāciju. Tētis aviācijā bijis 50 gadus. Gandrīz vai izaugot Liepājas lidostā, protams, gribēju lidot. To arī savos pusaudžu gados Cīravas lidlaukā pamēģināju, un vēlāk arī Latvijas Universitātē organizēju studentu stjuartu vienību. Divas skaistas vasaras lidojām no Tallinas lidostas.

Savukārt, skolas laikā strādāju Liepājas dārzniecībā un vadība rosināja doties mācīties uz kādreizējo Bulduru tehnikumu — man patika strādāt ar ziediem! Un ziedi patīk joprojām.

Tad varētu teikt, ja jūs nebūtu kļuvusi par pasniedzēju, tad strādātu dārzniecībā?
Nezinu. Bija jau arī citas aizraušanās – literatūra, republikas daiļlasītāju konkursu laureāte, teātris, televīzija. Tas, ka esmu pasniedzēja, zināmā mērā nebija apzināts ceļš, jo, kad sāku studijas, nekad nedomāju, ka būšu skolotāja.

Kā sākās jūsu aizraušanās ar ekonomiku un finansēm?
Liepājas 1. vidusskolā jau ļoti ilgus gadus bija matemātikas un informātikas novirziena klase. Un, protams, mācoties šajā klasē, gluži likumsakarīgi, ka mana tālākā studiju izvēle varēja būt ekonomika. Iestājos Latvijas Universitātē Finansu tirdzniecības fakultātē, kur tajā gadā bija vislielākais konkurss. Un kā tagad atceros, ka ar savu vidējo atzīmi 4,5 biju viena no pēdējiem, kas šo konkursu izturēja!

Kas ir lielākais prieks un gandarījums, ko gūstat no sava darba?
Jā, gandarījums laikam gan ir vajadzīgs, jo ik pa laikam rodas tāda sajūta, ka tu kā skolotājs, pasniedzējs iztukšojies, ka tev nav ko dot un liekas, ka vairs nevari. Bet ir gandarījums, kad redzi pozitīvismu, kas nāk no jauniem cilvēkiem. Un ne tikai izlaidumā priecājies par viņu sasniegumiem. Priecājos par tiem, kuri nebaidās un izmanto "Erasmus" iespējas vienu semestri studēt ārzemēs, redzu, kā viņi mainās. Pēdējā laika lielākais gandarījums ir mūsu studiju programmas absolventu biznesa kluba izveidošana. Un ceru, ka sadarbība ar absolventiem nostiprināsies vēl vairāk. Tagad jau regulāri tiekamies, plānojam tālākās aktivitātes un man liekas, ka šī sadarbība ir abpusēji nepieciešama.

Ko jums kā programmas direktorei ir svarīgi saglabāt šajā programmā un kādi ir jaunākie uzlabojumi?
Programmā daudz ko esam saglabājuši un turpinām tradīciju, ko iedibinājis bijušais programmas direktors Roberts Veits, bet, protams, mainījies laiks, biznesa vide un studiju programma ir nepārtrauktā attīstībā. Šodien mūsu lielākais ieguvums ir sadarbības partneris — NHTV Bredas (Nīderlande) lietišķo zinātņu Universitāte. Regulāri šīs universitātes vieslektori strādā ar mūsu studentiem. Pēc 1. kursa ir iespēja turpināt loģistikas studijas Nīderlandē, jo mūsu programmas un saturs ir salīdzināts.

Manuprāt, ir svarīgi, lai studentiem būtu saikne ar reālo biznesu, ne tikai teoriju,  jo tas, kas rakstīts vakar mārketinga un menedžmenta grāmatās, šodien jau ir biznesa vēsture. Tāpēc mēs cenšamies iesaistīt uzņēmējus, dodamies mācību ekskursijās. Paldies visiem, kuri mums neatsaka. Jo izglītības kvalitāti veidojam mēs visi kopā.

Kāda ir tendence — studējošo skaits šajā programmā palielinās, samazinās?
Runājot par pēdējiem gadiem var teikt, ka ir stabilizējies studentu skaits, pilna laika studijās pat palielinājies, bet nedaudz ir samazinājies nepilna laika studējošo skaits. Protams, nevienā brīdī nevar ieslīgt pašapmierinātībā, bet šajā programmā mēs esam vienīgie universitātē, kur ir deviņas grupas — piecas nepilna un četras pilna laika. Priecē arī tas, ka programmā studē vienas ģimenes locekļi: māsas, brāļi, sievas, vīri, mammas un dēli.

Kāda ir jūsu labas omas recepte?
Man vajag sauli! Cenšos domāt pozitīvi, kas ne vienmēr sanāk, bet es to mācos. Labu omu man noteikti rada kustība, nevaru ilgi nosēdēt mierā: dejoju, braucu ar velosipēdu, slēpoju. Un protams, labu omu ietekmē arī tas, kas notiek ģimenē — ja mājās viss ir labi, tad tā ir arī man.

Vai ir vēl kādas lietas, ar ko aizraujaties savā brīvajā laikā?
Jā, tā ir dejošana. Vecāki mani trīs gadu vecumā aizveda dejot uz „Vadugunīm”, kur arī iepazinos, sadejojos ar savu vīru. Nodejoju 30 gadus un dodoties mācīties uz Rīgu zināju, ka arī tur to nepārtraukšu darīt — dejoju TDA „Dancis”. Pēdējā laikā vairs aktīvi ar to nebiju nodarbojusies, bet, pateicoties Liepājas Universitātes Studentu padomes rīkotajam pasākumam „Dejo ar pasniedzēju” sapratu, ka bez tā tomēr nevaru iztikt. Un tieši tagad Liepājas Universitātes deju kolektīva „Banga” dibinātāja un vadītāja Kristīne Finka saorganizējusi vidējās paaudzes deju kolektīvu Liepājas Universitātē, kurā ar prieku esmu iesaistījusies!

Vēl viens no maniem iemīļotajiem hobijiem ir ceļošana — izmantoju visas iespējas to darīt! Mani draugi ir aktīvi ceļotāji, no kuriem esmu ļoti daudz ko mācījusies. Mēs ceļojam gan pa Latviju — jau vairākus gadus pat iesaistāmies akcijā “Apceļo Kurzemi”, gan dodamies tālākos ceļojumos, kurus dažreiz paši arī plānojam.

Kā atzīmēsiet savu svētku dienu?
Vispirms kopā ar saviem mīļajiem. Un vakarā jau došos lidojumā uz Tālajiem Austrumiem. Ceru uz atpūtu, sauli un eksotiku!

Jūsu novēlējums visiem šodienas svētkos!
Ir pavasara saulgriežu laiks, kas ir ļoti enerģētisks. Tāpēc es visiem gribu novēlēt šajās dienās saņemt un dot pozitīvo enerģiju, jo daba mostas, mums ir jādarbojas un viss mums izdosies!