Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 14 Undīnes, 4 Undas un 2 Leopoldi. Dzimšanas dienā sveicam Rihardu Olmani.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu  cilvēks starpposmā starp jaunības naivo maksimālismu un pusmūža reālismu. Brīžiem sajūta, ka karājos tādā kā nekurienē. It kā no vienas telpas esmu iznācis, bet nakamajā neesmu vēl iekšā. Sajūtas nedaudz atgādina atrašanos gaitenī. Virziens un mērķi ir nosprausti, bet neesmu stabilā, masīvā tankkuģī, tāpēc arī viļņi mētā un straumes nēsā. Neskatoties uz to visu, jūtu, ka kurss vēljoprojām ir pareizais.

Raksturojiet savu uzņēmumu – ko dara "Fresh Step Productions"?
FreshStep Productions ir atkal paaudzies. Esam atvēruši divus jaunus apakšvirzienus. Viens nodarbojas ar aktieru atlasi (casting.lv), pārstāvot kā amatierus, tā arī profesionālus aktierus un nodrošinot to tikšanu televīzijas raidījumos, reklāmās un filmās. Otrs ir specifiski pakārtots basketbola video veidošanā. Apmācām speciālistus, kuri visu gadu nodarbojas ar baksetbola video radīšanu starptautiskajām basketbola organizācijām augstākā līmeņa starptautiskajos turnīros. Esošā filmu studija turpina nodarboties ar dažādu video izveidi. Nesen uzvarējām konkursā par vairāku tūrisma video izveidošanu Rēzeknes pilsētai.

Kā nonācāt līdz režisora profesijai?
Jau kopš studiju pirmā gada sevi virzīju kā montāžas režisoru. Toreiz vēl tikai apguvu pamatus, bet visos grupu darbos ar lielu degsmi vēlējos būt montāžas režisors. Pamazām montāžas studijā strādāju ne tikai ar jauniem režisoriem, bet arī profesoriem, kuri ņēma mani par montāžas režisoru saviem projektiem. Uzskatu, ka gadu gaitā esmu smēlies ļoti daudz pieredzes un zināšanu montāžas studijās sēžot blakus virknei dažādu paaudžu, tautību un dzimumu režisoriem. Pēc studijām tiku pie pirmās iespējas režisēt īsfilmu un pirmajā filmēšanas dienā uz laukuma sapratu, ka tas ir mans patiesais aicinājums. Tomēr līdz režisora titulam man vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, galvenokārt trūkstošās dzīves pieredzes dēļ. Lai sēdētu režisora krēslā un liktu veselam baram darboties kādas konkrētas idejas vārdā, tev ir jābūt, ko teikt skatītājam.

Vai atceraties, kad pirmo reizi kaut ko nofilmējāt?
Vidusskolas gados tiku pie kasešu kameras, kuru paņēmu līdzi ceļojumā uz Sardīniju. Tas bija mazbudžeta brauciens, kur daudz  gulēju zem klajas debess, vai arī lidostās gaidot nākamo lēto lidojumu. Daudzas dienas pavadīju divatā sarunājoties ar savu kameru, tā kā pēc gadiem tas varētu būt ļoti vērtīgs arhīvs (neatceros, ko tieši esmu safilmējis un sarunājis kamerā).

Kāda ir filma, ko labprāt režisētu?
Ar daudz tēliem, daudz lokācijām un ļoti daudz neikdienišķām dekorācijām un rekvizītiem. Mana sapņu filma būtu katra producenta murgs.

Vai jums ir kāda autoritāte kino jomā?
Šogad atklāju, ka ar lielu aizrautību noskatījos pilnīgi visas Vesa Andersona filmas, tomēr arī viņu nesauktu par autoritāti. Varbūt vienīgais ko varu šeit minēt kā kino autoritāte ir jaunais lietuviešu režisors Bernardas Andriušis.

Kas vislabāk raksturo Liepāju un liepājniekus?
Esmu novērojis, ka liepājnieki (un vispār kurzemnieki) ļoti augstu vērtē dārgas lietas un naudu. Grūti spriest, ar ko tas varētu būt saistīts. Varbūt ar vēsturiski bagāto hercogisti. Saprotu, ka tas ir pretrunā ar Liepāju, kā Latvijas mākslinieku pilsētu, vai kaut vai Pāvilostu – kā Latvijas sērferu meku. Nepārprotiet mani, liepājnieki ir ļoti cilvēciskas būtnes, bet dažreiz mani pārņem sajūta, ka cilvēkam, kuram mantiskās vērtības nav tik augstu, būtu visai grūti dzīvot Liepājā.

Ar ko jums asociējas novembris?
Novembris ir laiks, kad kokiem lapas ir nobirušas un sniegs vēl nav uzsnidzis. Lielākoties sliktākais laiks filmēšanai. Laiks scenāriju rakstīšanai, vai montāžai.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis? Kas licis aizdomāties?
Tā kā esmu analizējošais tips, tad daudz esmu aizdomājies par maskām, kuras ikdienā nēsājam. Sāku sevi analizēt un sapratu, ka sievas un bērnu klātbūtnē esmu viens cilvēks, savu vecāku klātbūtnē cits, draugu klātbūtnē esmu trešā Riharda versija, pie klientiem esmu atkal savādāks. Prātoju, vai es esmu aktieris, vai pielāgojos citiem, kā tarakāni apstākļiem. Galu galā – kāds es esmu patiesībā un vai es vispār vēlos būt vienāds un patiess visās kompānijās un situācijās.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Visiem, kuriem šodien ir svētki, es novēlu atmest smēķēšanu. Es nesmēķēju 14 mēnešus un novēlu to arī citiem. Vēl papildus es novēlu iemācīties, ka nekas nav jāuztver kā pašsaprotams, tad dzīve būs iedvesmojošāka.