Vaiņodniece Anda, pateicoties brīvprātīgajam Mārtiņam Ziebergam, kurš daudziem, tostarp vairākiem liepājniekiem palīdzējis atrast tuviniekus, šovasar satiks savu māsu.
Nesen rakstījām par to, ka raidījuma "Ždi meņa" (Gaidi mani) brīvprātīgais Mārtiņš Ziebergs, kurš jau daudziem Liepājas puses cilvēkiem sameklējis pazudušos tuviniekus, palīdzējis vaiņodniecei Andai Krievijā atrast māsu Allu.
Anda, kura jau gadu dzīvo un strādā Anglijā, labprāt piekrita pastāstīt vairāk par sevi un to, kā savulaik izšķirta ar māsu.
Vēstulē Anda raksta: "Man ir 28 gadi. Esmu dzimusi 4.martā un mācījusies Saldus rajona Jaunauces pagastā. Pārcēlāmies dzīvot uz Ezeres pagastu. Tad pārcēlos dzīvot uz Vaiņodes novada Embūti, kur arī izveidojās ģimenes ligzdiņa. Audzinu divas burvīgas meitas – Adrianai ir 10 gadi un Ivandai 8 gadi, abas mācās Vaiņodes vidusskolā.
Kad biju maziņa man un brālim mamma vienmēr ir teikusi, ka mums ir māsa Alla. Mazliet atceros, kā mamma cīnījās ar šīm sāpēm, ka bērns nav ar viņu. Bieži runāja ar mums, stāstīja kas bija un kā.
Tad īsti nesapratu to sāpi, ko viņa pārdzīvo, jo biju bērns. Bet šodien man pašai ir bērni, un zinu kā mammai sāp. Klusībā vienmēr zināju, ka centīšos māsu atrast."
Anda reģistrējusies raidījuma "Ždi meņa" (Gaidi mani) mājaslapā, rakstījusi, bet nekādu atbildi nav sagaidījusi. Meklējusi arī ar interneta starpniecību, bet neko nav atradusi.
"Taču tāpēc neatmetu visam ar roku."
Kādu dienu internetā ieraudzījusi rakstu par Mārtiņu Ziebergu, kurš ar tā paša Krievijas raidījuma "Ždi meņa" (Gaidi mani) starpniecību palīdz atrast cilvēkus.
"Nekavējoties rakstīju vēstuli un zvanīju. Mārtiņš arī palīdzēja atrastu māsu Allu. Liels paldies viņam!
Ar māsu šobrīd sazinos, sazvanāmies skaipā. Mamma ir ļoti laimīga, ka meita zvana un var runāt stundām. Alla ir ļoti līdzīga mammai. Atceras daudzko, kas notika pirms it kā aizbrauca ciemos pie omes Krievijā.
Mamma kādreiz dzīvoja Vaiņodē, un tur arī nāca pasaulē Alla."
Iepriekš Mārtiņš Ziebergs portālam stāstīja, ka apmēram 1983.gadā tēvs ar Andas māsu Allu braucis ciemos pie savas mātes uz Krieviju. Alla, kurai tolaik bija pieci gadiņi, ņemta līdzi it kā tāpēc, lai pie reizes viņu aizvestu pie logopēda, jo meitenei bijušas grūtības ar runāšanu. Tēva māte pēc tam zvanījusi un Andas mātei stāstījusi "visādas lietas, meloja un neteica, kur meita atrodas". Māte sūtījusi vēstules un telegrammas, bet atbildes nav bijis.
Portālam Anda raksta: "Mūsu tikšanās paredzēta maijā vai jūnijā, pašreiz tā domājam. Vai dosimies uz Krieviju, lai tiktos ar Allu, vai Alla brauks pie mums, vēl īsti nevaram vienoties, kā būtu labāk. Ļoti ceram, ka drīz visi tiksimies."