Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 70 Antras, 20 Adeles un 5 Adas. Vārda dienā sveicam Antru Viguli.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Šovasar aprit gads, kopš esmu atgriezusies no ārzemēm, kādu laiciņu padzīvojos pa Īriju un Angliju. Ieguvu dzīves pieredzi tur. Esmu arī padzīvojusi citās Latvijas pilsētās, bet, lai kur es arī ietu, tomēr Liepāja ir manas mājas.

Patīk aktīvs dzīvesveids, kustēties un darīt kaut ko aizraujošu. Ļoti svarīga ir ģimene un draugi – iemesls, kas lika atgriezties mājās.

Kā un kad sākāt nodarboties ar sportu?
Sports man ir vienmēr bijis tuvu sirdij, kopš sevi atceros. Bet ar fitnesu sāku cītīgi nodarboties ar janvārī – kā saka, jaunā gada apņemšanās.

Kur jūs gūstat iedvesmu?
Hmm... Tā īpaši nevajag iedvesmu. Eju un daru, jo tas viss ir tikai man un tikai manā labā.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Baudu sauli, jūru, labu draugu un ģimenes kompāniju.

Kādas ir jūsu jūlija sajūtas?
Jess, beidzot ir vasara... Silts...

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā?
Tā vienmēr ir un būs pludmale. Dievinu Liepājas saulrietus pludmalē. Nekur ārzemēs neesmu redzējusi tik skaistus kā pie mums. Pat slavenajās Kanāriju salās tādus neredzēt.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Dzīves apstākļi Liepājā un tās attīstība, tomēr Liepājā kaut kas arī notiek.

Vai zināt, kā ieguvāt savu vārdu?
Vecvecome esot uzrakstījusi uz lapiņas kādu vārdu likt, jo vecāki vēlējās vārdu, kas sāktos ar A.

Jūsu novēlējums citiem šodienas gaviļniekiem!
Ticēt sev un saviem spēkiem, jo tad viss arī izdosies
Vārda dienā sveicam arī Antru Akoti.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
 Liepājnieces statuss man ir aptuveni pusotru mēnesi, jo nesen ir pabeigta Skrundas vidusskola, taču tagad gatavojos studijām Liepājas Universitātē. Grasos studēt komunikāciju vadību. Šovasar laiku aizpildu ar darbu kioskā, atpūšoties ar saviem mīļajiem, protams, neaizmirstot tvert no katra brīža visu pozitīvo. Man patīk būt tur, kur kaut kas notiek, kaut kas top, vai kaut kas tiek plānots. Man patīk būt cilvēkos un saskatīt, ka arī apkārtējos ir kāds ārprāta putns, kurš dienas padara mazliet priecīgākas.

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
 Visa dzīve jau ir viens liels izaicinājums, vai ne? Bet lielākais izaicinājums droši vien bija pamest vecāku mitekli un sākt nostāties uz savām kājām. Taču tā joprojām ir tā komforta zona, kur varu aizbēgt kaut vai nakts laikā, jo šķiet, ka visam sliktajam pretī kā mūris stāv vecāku mīlestība un atbalsts.
Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Liepāju?
 Agrāk es domāju, ka Liepāja ir tikai piemineklis un ledus halle. Atceros, ka 1.klasē skolā bija konkurss, kur klašu uzvarētāji devās ekskursijā uz Liepāju. Es nepratu slidot (jā, un neprotu joprojām), tāpēc vecāko klašu puiši mani paņēma aiz rokām un vizināja pa ledus halli, kamēr kājas turēju taisnas kā stabus un skaļi kliedzu.

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Laikam ar nožēlu jāatzīst, ka nav. Nu tā kā teicienā – man ir sapnis, ka man reiz būs sapnis. Es ķeros klāt dažādām jaunām lietām, bet ātri vien tās nolieku malā, pēc laika atkal paņemu, pārcilāju. Vienīgā aizraušanās, ko varu sev piedēvēt, ir rakstītprieks, runātprieks. It kā jau cilvēkam ir dota viena mute un divas ausis, lai klausītos divreiz vairāk, nekā runātu, taču es labāk klausīšanos atstāju citu ziņā. Laikam jau tāpēc nākotni vēlos saistīt ar žurnālistiku.

Bez kā jūs nevarat iesākt savu rītu?
Bez skriešanas uz autobusu, jo no rītiem bieži sanāk celties jau piecos, un neatkarīgi no tā, cik laicīgi pieceļos, no mājas vienmēr izeju ar vairāku minūšu nokavēšanos.

Kādas ir jūsu jūlija sajūtas?
Beidzot tās ir mazliet vasarīgas. Šķiet, ka šis tiešām varētu būt atpūtas un svētku mēnesis, kaut arī vēl īsti neaptveru, ka puse no vasaras jau ir pagājusi.

Kas ir jūsu aktuālajā mūzikas (filmu, grāmatu, notikumu) sarakstā?
Man aktuāla noteikti ir latviešu mūzika. Draugi reizēm brīnās, kā man galvā pietiek vietas tik daudzu dziesmu vārdiem, bet man šķiet, ka tie ir gēni.

Grāmatas... Nu parasti lasu jaunāko literatūru vai arī to, ko iesaka draugi. Kaut arī vasarā īsti nav laika pievērsties grāmatām, ziemā vienmēr atgūstu iekavēto. Agrāk nesapratu – "mīļākā grāmata", kas tas ir par zvēru? Ko viņš ziemā ēd? Bet pār mani nāca apgaismība, kad izlasīju Džona Grīna grāmatu "Mūsu zvaigžņu vaina". Ļoti vērtīga grāmata, manuprāt.  

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Dzīve.

Vai ir kāds cilvēks, kuru ļoti cienāt un uzskatāt par savu autoritāti?
Viennozīmīgi – mans tētis. Viņš pats droši vien to nemaz neapzinās, bet viņš vienmēr ir rādījis man vislabāko piemēru, kā tikt galā ar problēmām, nesaskaņām, sāpēm un visiem citiem kukaiņiem mūsu dzīves kabrioleta vējstiklā.
Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Lai šī diena ir kā dāvana... Piepildīta ar kaudzi mazo prieciņu, priecīgām līdzcilvēku sejām un gaišumu it visā.