Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu atzīmē 112 Staņislavi, 30 Staņislavas un 5 Stefānijas.

Šodien dzimšanas dienās sveicam Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecāko speciālisti sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signi Šteinbergu.

Kas pašlaik jums ir pats aktuālākais?
Esmu pieņēmusi  jaunu izaicinājumu. Šoreiz profesionālajā jomā – jaunais darbs Valsts policijā ir visaktuālākais šobrīd.

Kā  jūtaties jaunajā darba vietā?
Ir labi. Un, galvenais, ļoti interesanti, jo viss ir jauns – vide, cilvēki, informācija.  Kolektīvs ir ļoti liels. Vairāk nekā 300 cilvēku, pamazām iepazīstamies. Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par radošu cilvēku, un sākotnēji normētais darba laiks no pulksten 8 līdz 16.30 birojā mani nedaudz biedēja, domāju – kā tas būs? Brīnījos par citiem – kā to var izturēt. Bet tagad pavisam godīgi varu teikt –  ja nav garlaicīgi, tad arī diena paskrien vēja spārniem. Pārsteigums bija arī tas, ka darbs Valsts policijā var būt ļoti radošs.

Kur rodat iedvesmu darboties?
Noteikti iedvesmo mani tuvie cilvēki – ģimene un draugi. Daudz man nozīmē arī dažādi emocionāli piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Kultūras dzīve man ir ļoti būtiska  – esmu liels kultūras un mākslas patērētājs Liepājā. Visvairāk apmeklēju Liepājas teātri un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertus.

Kuru Liepājas teātra izrādi jūs gribētu uzteikt?
No tām, kuru vairs nav repertuārā, man ļoti, ļoti mīļa ir ‘’CV Tēvocis Vaņa’’ R. Augustina režijā. Tas bija liels mākslas baudījums. Šobrīd tie noteikti  ir Džilindžera ‘’Pūt, vējiņi!’’. Kāda teātra kritiķe ir teikusi, ka šis iestudējums ir muzikāli viens no visaugstākajiem, ja ne pats augstākais lidojums, ko uz skatuves idejiskā ziņā ir izdevies uzvest brīvās Latvijas laikā. Es piekrītu. Tā ir dziļa, daudzslāņaina un muzikāli ļoti skaista izrāde ar fantastisku aktierspēli un lielisku scenogrāfiju. Visiem liepājniekiem un Liepājas viesiem to noteikti iesaku noskatīties.

Kurā profesijā jūs vēl varat sevi iedomāties?
Līdz šim man ir bijusi saistība ar žurnālistiku – esmu  strādājusi  ,,Radio SWH’’ Liepājas studijā, vēlāk ,,Radio Skonto Liepāja’’, esmu arī rakstījusi drukātajiem medijiem un mazliet darbojusies TV. Dažādas pieredzes esmu guvusi šajos darbos.
Mana ieprieksējā darba vieta bija Liepājas Raiņa 6.vidusskola, daudz domāju, vai neizvēlēties grūto, atbildīgo un vienlaikus skaisto skolotāja darbu. Nāku no skolotāju dinastijas vairākās paaudzēs. Cilvēki bieži  teikuši, ka man piemīt pedagoga dotības un tas ir ceļš, kuru vajadzētu iet. Man bija iespēja nonākt klases priekšā un izmēgināt, kā tas ir  – strādāt ar bērniem. Lai gan bija interesanti un aizraujoši,  tomēr laikam ne gluži man. Lai gan nekad nesaki nekad!  Ar to jābūt uzmanīgam.

Brīvajā laikā...
Vispār esmu sabiedrības cilvēks. Ļoti dārgi ir brīži, kad varu būt kopā ar saviem tuvajiem, kā es saku, dvēseles draugiem. Tie mirkļi ir zelta vērti. Reizēm izvēlos pabūt vienatnē, klusumā, ne ar vienu nesarunājoties. Labprāt lasu. Viens no iemesliem, kāpēc man patīk dzīvot Liepājā, ir jūra. Esmu liels jūras draugs. Vasaras sezonā cenšos daudz peldēties – minimums reizi dienā, citreiz vairāk. Peldu līdz rudenim, kamēr ūdens sāk stingt pēdas. Neesmu atmetusi domu kādreiz klūt par īstu ,,roni".

Kuru filmu zināt no galvas?
Tādas ir vairākas! Man ļoti patīk latviešu kino. Neskaitāmas reizes esmu redzējusi “Emīla nedarbus’’. Tā ir manas bērnības filma. Interesanti un ļoti aizkustinoši ir tagad to skatīties ar pieauguša cilvēka acīm un atcereeties sevi toreiz. Vēl filmu topā ir ‘’Ezera sonāte”, ‘’Pie bāgātās kundzes’’ un ‘’Teātris’’. Šīs noteikti varu citēt no jebkuras vietas.

Vai ir kāda joma, par kuru nevarat diskutēt?
Protams! Dažādas, piemēram, ar atomfiziku, astronomiju vai ķīmiju saistītas lietas. Ar eksakto zinātņu pasauli esmu nevis uz ‘’Jūs’’, bet uz ‘’Jūsu Ekselence’’.

Kā saglabājat mieru situācijās, kad tas nav iespējams?
Reizēm izdodas mobilizēties, tad ieslēdzas veselais saprāts, kas liek domāt racionāli.  Dziļi jāieelpo un jāsaglabā miers. Citu recepšu man nav.

Kādu dāvanu vēlētos saņemt šodien?
Gribas, lai gan man, gan tuvajiem cilvēkiem labi klājas. Piekrītu Imanta Ziedona vārdiem, ka laime ir visu lietu kārtība. Tomēr neliegšos, ka man patīk saņemt arī taustāmas dāvanas un, galvenais, ziedus. Patīkami, ka kāds sen neredzēts cilvēks dzimšanas dienā atceras un piezvana, lai vienkārsi parunātos, pastāstītu, kā klājas. Ar tā ir dāvana. Esmu no cilvēkiem, kam vispār patīk svētki. Man šķiet, ka dzīve ir viena un samērā īsa, tāpēc jāpriecājas, kamēr esam dzīvi, sveiki un veseli.

Novēlējums tiem, kuri ar jums šodien reizē svin?
Novēlu, lai cilvēki vairāk smaida, joko un smejas. Nopietnāk – lai meklē it visā gaišo, mazāk uzsverot negācijas. Jo nav jau viss tik slikti, kā reizēm var šķist.