Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Liepājā vārda dienu svin 13 Šarlotes un 4 Lotes. Dzimšanas dienā sveicam muzikālās apvienības "Duets" solisti Sanitu Šubi.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu dziedoša pašvaldības darbiniece, mamma meitai un dēlam, sieva savam vīram un saimniece britu kaķenei.

Esmu no cilvēkiem, kas rīkojas un tad domā, mēdzu būt arī skarba un tieša (esmu taču Skorpions), bet kas teicis, ka tas slikti? Esmu azartiska, dažreiz haotiska, bet protu savākties. Iedegos par lietām, kas interesē mani un līdzcilvēkus.  Ir jau arī manī jūtīgā un trauslā dvēsele, patīk sagādāt cilvēkiem patīkamus pārsteigumus, paslavēt, nespēju atteikt palīdzību, kaut kā nesanāk...

Ikdienā darba diena norit gana nopietnā un atbildīgā darbā – Liepājas pilsētas bāriņtiesā.

Nedēļas nogalēs jau desmit gadus muzicēju dažādos pasākumos, apvienībā "Duets". Daru to no sirds, tas man patīk, ļauj sevi piepildīt, noņem darba dienu spriedzi.

Bez kā nav iedomājama jūsu diena?
Savu dienu laikam nevaru iedomāties bez kādas dziesmas dungošanas klusi pie sevis, dažreiz pieķeru sevi, ka tas man sanācis pārāk skaļi.

Kā sākās jūsu aizraušanās ar mūziku?
Dziedājusi esmu, kopš sevi atceros. Tas bijis bērnudārzā, skolā un, protams, ģimenes svinībās. Sapnis bija nokļūt uz lielās skatuves kā dziedātājai. Kad tika svinēti svētki ar draugiem un radiem – es biju topā, kad viesi paēda un jau sākās neoficiālā vakara daļa, mana lecamaukla bija mans mikrofons un koncerts varēja sākties. Biju uzmanības centrā!

Tā nopietni sāku dziedāt ar Inesīti (skatuves partnere) "Duetā", iepazināmies Liepājas tautas teātrī, bijām aktrises. Sadziedājāmies, tad nolēmām taisīt Skorpionu ballīti (kolēģe arī ir Skorpions). Viesiem bija uzdevums sagatavot priekšnesumus, protams, bija arī pašām kas jādomā. Ņēmām talkā Viktoru Boku (paldies viņam par to),  mācījāmies dziesmas, tad tās ierakstījām un palaidām ballītē, liekot lietā savus aktrišu talantus. Priekšnesums bija izdevies! Vakars bija grandiozs, aplausi tikpat! Visi noticēja, ka tas ir dzīvajā!

Tas patiešām bija pats sākums, tad bija pauzīte, tad atkal dīdījāmies, jo sapratām, ka mums abām tas patīk, sanāk un mēs to gribam pa īstam.

Tad jau piegājām lietai nopietni. Sākās talantu spodrināšana, mūzikas zināšanu likšana lietā, aparatūras un instrumentu iegāde, mēģinājumi, reklāmas veida uzstāšanās, tad jau nopietni muzicēšanas piedāvājumi, sekoja atzinības un uzslavas vārdi, vīru atbalsts. Tā nu mēs dziedam un spēlējam, pa īstam un dzīvajā.

Kādu mūziku jūs pati vislabprātāk klausāties?
Man patīk ļoti dažāda mūzika, man svarīgs arī teksts. Manis klausāmās mūzikas izvēle atkarīga no vietas kur atrodos un no lietām, ko tajā brīdī daru. Tā var būt gan R. Paula mūzika, ļoti mīļas ir M. Freimaņa dziesmas, klausos arī plašām masām paredzēto mūziku.

Kur rodat iedvesmu?
Mani iedvesmo muzicēšana, skatuve, saskarsme ar publiku, gandarījums par padarīto, esmu sabiedrības cilvēks. Man tas patīk. Diemžēl mūziku pati neradu, bet nododu savā izpratnē un skanējumā to cilvēkiem. Kas zina, ja nebūtu pieļāvusi jaunības kļūdu un būtu mācījusies ko gribēju, noteikti būtu liela māksliniece. Bet ir labi tā, kā ir, maza daļiņa no bērnības sapņa tomēr ir piepildīta.

Ja gribat mani sodīt, tad aizvediet uz vairākām dienām prom no sabiedrības, ilgi neizturēšu, ja nu vienīgi vasarā, pie jūriņas. Tur ir super, tā arī mani iedvesmo!

Kas raksturo liepājniekus?
Skarbums, tiešums – es laikam esmu īsta liepājniece.
Manuprāt, mēs visi esam vēja skartie, tāpēc varbūt tik izturīgi pret dažādam dzīves vētrām!

Kāda ir labi pavadīta rudens brīvdiena?
Nu nepatīk man šis gadalaiks, lai arī esmu dzimusi rudenī. Tas noteikti būs kāds SPA vai baseina apmeklējums kopā ar ģimeni. Rudens vakaros vairāk sanāk palasīt, patamborēt. Pārsvarā brīvdienās tomēr muzicēju, maz esmu mājās.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis? Kas licis aizdomāties?
Varbūt ne pārsteidzis, bet manā dzīvē piedalīšanās šovā "Koru kari 3" bija kas ļoti aizraujošs. Tur, protams, bija tik daudz pārsteigumu un negaidītu pavērsienu, ka nenobrīnīties, bet tas nu lai paliek uz šova rīkotāju sirdsapziņas. Neskatoties uz visu, es guvu emocijas, jaunus draugus, pieredzi un tas bija neaizmirstams piedzīvojums manā dzīvē.

Aizdomājos bieži un par daudzām lietām, patīk filozofēt, bet pavisam nopietni atkal aizdomājos, kad visus mūs pāršalca sēru vēsts par A. Brīzes nāvi. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mēs neviens likteni  nevaram ietekmēt, skumji...

Vai ir kāds pasākums, ko drīzumā apmeklēsiet un iesakāt to darīt arī citiem?
Noteikti braukšu 10.novembrī uz koncertu "Pa rindiņai no Freimaņa" Aizputē, aicinu arī jūs!

Vai ir kas īpašs, ko jūs noteikti darāt dzimšanas dienā?
Dzimšanas diena, ir man kā tāds jaunā gada priekšvakars! Kad lielie apsveikumi saņemti un pabūts kopā ar ģimeni, vakarā esmu ar sevi, pārcilāju domas par savu aizvadīto gadu, paskatos arī nākotnē, bet ne jau kafijas biezumos.

Vispār man patīk svinēt, uzņemt viesus, gatavot, bet pēdējos gados kaut kā neiznāk, bet zinu, ka tas atkal kādreiz būs.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Paši vainīgi, dzīvojiet laimīgi!