Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati,  šodien Liepāja vārda dienu svin 55 Ingunas, 21 Ingūna, 268 Ausmas, 1 Inguns, bet nesvin neviens Ausmis.

Šodien dzimšanas dienā sveicam mākslinieci liepājnieci Vinetu Černovu.

"Katra diena man ir piedzīvojumiem, brīnumiem bagāta. Galvenais – vajag to redzēt, tikties ar īstajiem cilvēkiem, tikai mēs nezinām, kas ir īstais un kas ir neīstais cilvēks. Es ļaujos dzīvei pilnīgi nedomājot. Primārais ir intuīcija un emocijas," savu iekšējo pasauli raksturo viņa.

Spēkus lieliski var atgūt pie jūras, kokiem, zemes – to Vineta iesaka ikvienam. Vienreiz gadā viņa dodas uz svētvietu Vidzemē (Jaunpiebalgas „Lielkrūzēs”), kas ir ļoti enerģētiski spēcīga vieta. Kā arī uz īpaši maģisku vietu Zviedrijā, Ramsvikas salā.

Māksliniece pēc 10 gadiem Liepājā gribētu redzēt, lai cilvēki tomēr šeit paliktu, attīstītos radošajā jomā un mazajās ieliņās skanētu dzīvā mūzika. "Tā var būt gan etno mūzika, kantrī stila. Vienalga – galvenais, lai skanētu kaut kas," aizdomājas Vineta, "Ja neesmu bijusi ilgi mājās, tad vēlos klausīties skaļu mūziku, tā mani uzlādē."

Kāds ir labi pavadīts laiks? Vineta uzskata, ka tāds, ja tiek izdarīts kas lietderīgs, piemēram, uztaisīts kāds mākslas darbiņš vai izberzta māja. "Tas attīra māju. Šodien, piemēram, saliku maisus ar drēbēm un vedīšu uz "Dižvanagiem"," plānos dalās liepājniece.

Māksliniece raksturo savu vidi: "Tā ir mainīga kā Liepājas vējš, un tā ir atkarīga no Visuma, saiknes ar to, no iekšējās harmonijas vai disharmonijas. Viss ir savstarpēji saistīts! Lieliski jūtos mūziķu, dzejnieku, jauniešu, dzīvnieku vidū, arī dabā un pilnīgā vientulībā. Pilnīgas vientulības jau nav, tāpat kā pilnīga klusuma nav. Arī, kad it kā ir klusums, tā mums tikai liekas. Zeme elpo un tas jau ir atkarīgs no mums, vai mēs dzirdam, saklausām, vai maz vēlamies saklausīt, uztvert… Es esmu tur, kur esmu, esmu tā, kas es esmu, jo es esmu!"

Vineta atceras, ka viena dzimšanas diena bijusi ļoti īpaša. "Kad man jautā, cik man gadu, vienmēr atbildu, ka 25! Tā bija pirms četriem gadiem, viens no putniem – Jānis Strazds – kopā ar vokālistu Nori atlidoja uz Zviedriju, uz Ramsvikas kempingu. Vienā no vakariem, kad viņi uzstājās, bija arī mana dzimšanas diena. Viņš šokēja zviedru vietējo publiku, jo visu vakaru skaidrā angļu valoda dziedāja, taču pēdējo dziesmu nodziedāja latviski. Tā bija "Mežrozīte"." Arī zviedriem esot paticis un tas bijis emocionāls brīdis arī Vinetai.