Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 1 Saulvedis. Dzimšanas dienā sveicam Valteru Krugļikovu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu 21 gadu vecs jaunietis, kurš ir dzimis un audzis Liepājā. Nu jau aptuveni pirms pusotra gada pabeidzu Liepājas Valsts 1. ģimnāziju. Šobrīd studēju Vidzemes Augstskolā, Valmierā. Līdz ar to, ka uz skolu nav jādodas katru dienu, cenšos sportot, nodarboties ar dzejas rakstīšanu.

Kā nolēmāt mācīties Valmierā?
Iemesls ir pavisam vienkāršs – ņemot vērā, ka jau 8. klasē biju izdomājis, ka gribu studēt žurnālistiku, bija tikai tādas divas lielas iespējas, kur studēt: Valmiera un Rīga. Neko sliktu par Rīgu negribu teikt, bet tā tomēr nav domāta man. Palika tikai viens variants. Ar savu izvēli esmu pilnībā apmierināts.

Kas no Liepājas pietrūkst, kad neesat šeit?
Visvairāk, manuprāt, pietrūkst māju sajūta. Jā, arī Valmierā es jūtos labi, taču es tur nekad nebūšu mājās.

Kas bija pārsteidzošākais, sākot dzīvi prom no mājām?
Tādu lielu pārsteigumu, godīgi sakot, nebija. Varbūt vienīgi tas, ka kopmītnēs, divpadsmit kvadrātmetru platībā ir jādzīvo diviem cilvēkiem. Biju ļoti pieradis pie savas 30 kvadrātmetru istabas Liepājā. Taču arī ar apstākļiem Valmierā esmu apradis, un tagad jau viss ir kārtībā.

Vai jums ir kāda autoritāte, cilvēks, kuru ļoti cienāt vai no kura esat daudz mācījies?
Manas autoritātes dzīvē ir diezgan klišejiskas – mani vecāki un abi brāļi. Tā kā esmu jaunākais ģimenē, no abiem brāļiem bērnībā un arī vēl joprojām ņemu gandrīz visu labo, ko no viņiem varu paņemt. Ja runājam par profesiju, kuras pārstāvis, cerams, būšu nākotnē, mani divi elki ir Armands Puče un Anatolijs Kreipāns. Abi ir ļoti cienīti un atzīti sporta žurnālistikas lauciņā.

Kāds ir īsts liepājnieks?
Īsts liepājnieks? Noteikti ar vēju matos un galvā. pašaizliedzīgs darbā, taču nosvērts privātajā dzīvē. Cilvēks, uz kuru var paļauties jebkurā pasaules malā.

Ko gribētos paveikt, bet šobrīd tam nepietiek laika vai resursu?
Man dzīvē ir divi lieli mērķi – kļūt par atzīstamu sporta žurnālistu, un otrs nedaudz mākslinieciskāks – dzejas krājuma izdošana. Uz pirmo šobrīd eju mērķtiecīgāk, bet ticu, ka man dzīvē izdosies sasniegt abus.

Kādas ir jūsu Ziemassvētku sajūtas? Vai jums ir kādas īpašas tradīcijas, kā svinēt?
Ziemassvētkus vienmēr esmu gaidījis ar īpašām sajūtām sirdī. Tas ir laiks, kad visa ģimene var apsēsties pie viena galda un izrunāt, kā arī izkliegt visu, kas gada laikā noticis un gadījies. Tradīcijas? Tādas īpašas nav, visas jau ierastās.

Kam noteikti jābūt svētku galdā?
Protams, rasols, kurš, kā vienmēr, būs par daudz. Pupas, zirņi, daudz gaļas. Pie galda obligāti jābūt labam noskaņojumam.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Esi tu pats, un neklausies cilvēkos, kuri saka, ka kaut ko nevari izdarīt. Jo ne jau viņi cenšas, bet tu. Ja kaut kas neizdodas tā kā gribētos, dodies iekšā ar dubultu jaudu, un mērķis būs arvien tuvāk un tuvāk. Paldies!