Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārdadienu svin 24 Vēsmas un 5 Fanijas. Dzimšanas dienā sveicam Ēvisu Šķēli.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena ir kā nebeidzams skrējiens vāveres ritenī.

Diena parasti sākas pāris stundas agrāk nekā vēlētos, bet, ieraugot viengadīgās meitas smaidu no rīta, viss īgnums par agro celšanos ir aizmirsts. Tā paiet lielākā dienas daļa – paslēpes, ķerītis, vēl nedaudz paslēpes, daudz svaiga gaisa bērnu rotaļu laukumos, un vēlreiz viss no jauna – paslēpes, ķerītis utt. Garlaicīgi nav nekad.

Visam trakumam pa vidu mācos Francijas Institūtā un ar vīru strādājam pie vēl nebijuša un jauna projekta, kurš tūlīt, tūlīt tiks laists gaisā – zinātni pārvēršam mākslā.

Kas tevi aizrauj un liek justies dzīvai?
Kustība. Man vienmēr vajag būt kustībā – kaut ko darīt, ar kaut ko nodarboties, aizrauties, kaut kur iet, braukt.

Kopš manā dzīvē ir meita Odrija, esmu iemācījusies novērtēt laiku. Pirms tam bieži mēdzu atlikt lietas uz vēlāku vai sagaidīt deadline, un tikai tad ķerties klāt darāmajam. Tagad saprotu, ka diennaktī ir tieši tik stundu, cik ir.

Man nepatīk vakarā, atskatoties uz pagājušo dienu, secināt, ka tā nav nodzīvota pilnvērtīgi.

Kā pati sevi raksturotu?
Esmu diezgan tipisks auns – enerģiska, neatlaidīga, ietiepīga, stūrgalvīga, visu vajag ātri, uzreiz un tagad. Ja kaut ko ieņemu galvā, tad esmu gatava neskaitāmas reizes krist un celties līdz sasniedzu mērķi.  Ne līdz galam protu uzklausīt citu ieteikumus un mācīties no citu kļūdām – man pašai vajag vismaz trīsreiz "uzkāpt uz grābekļa", lai saprastu, ka tas tiešām ir grābeklis. Bet nedomāju, ka tas ir slikti. Pieredze, kas ir gūta nevis no stāstiem, bet izbaudīta uz savas ādas, ir spēcīgāka un atmiņā paliekošāka.

No malas varbūt mēdzu izskatīties lepna vai iedomīga, bet tā nebūt nav. Gluži vienkārši runāju ļoti maz, labprātāk klausos un vēroju – man patīk skatīties kā citi cilvēki komunicē savā starpā, skatīties uz žestiem un mīmiku. Pēc tā, bieži vien, par cilvēku var pateikt daudz vairāk nekā pēc pateiktajiem vārdiem.

Vai, tavuprāt, Liepāja ir konkurētspējīga?
Man ir skumji, lasot un dzirdot, kas notiek ar daļu Liepājas lielo uzņēmumu, bet patiess prieks uzzināt par aizvien vairāk jaunajiem censoņiem, kuri vēl nav atmetuši ar roku, piemēram, "Blue Shock Race", "OVI watch" un citiem. Vēl lielāks prieks man ir par Liepājas ostu un uzņēmumu "NPK Expert", kurš katru gadu palielina savas produkcijas eksportu uz arvien jaunām valstīm, tādējādi nesot Liepājas vārdu pasaulē.

Kādus pasākumus Liepājā apmeklē? Kādi iespaidi pēc tiem?
Kad vēl dzīvoju un strādāju Liepājā, tad lielāki pasākumi un mazākas ballītes bija mana ikdiena, bet, šķiet, nekad neesmu apmeklējusi šādus pasākumus, lai atpūstos. Parasti piedalījos organizēšanā. Līdz ar to visus pasākumus redzēju no cita skata punkta. Tie vienmēr asociējās ar daudziem darbiem un stresu, bet tas, tāpat kā mūžīgā kustība, liek man justies dzīvai. Nekad un ne pret ko nemainītu to sajūtu, kas parasti ir pēc kārtīgas stresa devas, labi padarīta darba un  pārguruma, kad beidzot var apsēsties, saprast, ka viss ir izdarīts tik labi, cik iespējams (un vēl mazliet labāk) un dziļi ieelpot.

Ar ko tev asociējas Liepāja?
Ar Liepāju saistās visas labākās atmiņas un trakākie piedzīvojumi, labākie draugi, skaistākie saulrieti un saullēkti.

Kāda būtu Liepāja, ja tā būtu cilvēks?
Pirmais, kas nāk prātā, Merilina Monro – ar savu šarmu un noslēpumu, tieksmi augt un pilnveidoties. Ar vēsturi, bet tomēr vienmēr dzīva!

Vai tev patīk ceļot? Kur esi bijusi un, kur vēlētos pabūt?
Mana attieksme pret ceļošanu ir diezgan neitrāla, ja ir iespēja kaut kur aizbraukt, labprāt to izmantoju, ja šāda iespēja nav – arī nekas. Par kaislīgu ceļotāju noteikti nevaru sevi saukt.

Vieta, kur noteikti vēlētos pabūt ir Kuba. Tā, man šķiet, maģiska vieta.

Vai tavos nākotnes plānos ietilpst atgriešanās Liepājā?
Esmu dzimusi Jelgavā, un jau kādu laiku dzīvoju Rīgā, bet Liepāju apciemoju ļoti bieži. Liepājā esmu dzīvojusi gandrīz piecpadsmit gadu, un tā vienmēr būs vieta, kur vēlēšos atgriezties atkal un atkal. Liepāja vienmēr būs manas mājas.

Kas ir neatņemama tavas dzimšanas dienas sastāvdaļa?
Patiesībā cenšos nesvinēt savas dzimšanas dienas. Parasti gan tas nesanāk, jo draugi vai ģimene ir izdomājuši savādāk. Piemēram, pagājušajā gadā vīrs bija izdomājis fantastisku pārsteigumu: pāris dienas pirms dzimšanas dienas, lai nav tik uzkrītoši, saka, ka viņam jāaizbrauc uz mūzikas instrumentu veikalu pēc kaut kādiem vadiem un, lai braucu līdzi. Aizbraucam, bet vīrs saka, ka veikalā jāieiet man, jo viņam nav kur mašīnu nolikt un vēl visādas atrunas. Ar pārdevējiem veikalā esot sarunāti īpašie atslēgas vārdi, pēc kuriem viņi zināšot kādi vadi man jāiedod. Ieeju veikalā, uzsāku ar pārdevēju man pilnīgi nesaprotamu sarunu par kaut kādiem vadiem, bet veikala darbinieki nāk man pretī ar ģitāru, dziedot "Daudz baltu dieniņu". Tas bija tiešām ļoti negaidīti un – līdz šim – labākais pārsteigums. Kaut gan vēlāk, saliekot visu pa plauktiņiem, nesapratu kā uzreiz neiedomājos, ka tur kaut kas "nav tīrs".

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlu, lai vienmēr ir kaut kas, ko gribas iemācīties darīt, vieta, uz kuru gribas aizbraukt, un cilvēks, kuru gribas satikt! Jo lielākais mākslas darbs ir pilnvērtīgi nodzīvota dzīve.