Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 5 Liesmas, 76 Elitas un 1 Alita.

Šodien vārda dienā sveicam Liepājas Universitātes Studentu padomes valdes priekšsēdētāju un programmas Kultūras vadība studenti  Elitu Medni.

Kā tu izvēlējies savu studiju programmu?
Esmu dejojusi tautiskās dejas un mēģinājusi dziedāt arī korī. Ar kultūru iepazinos pamatskolā, kur literatūras skolotāja mani ievilināja dzejas pasaulē - daudz uzstājos lasot un runājot dzeju, prozas gabalus. Arī mācoties vēsturi, vislabāk patika posms par Jaunlatviešiem - viņi ir tie, kuri sāka runāt par savas valodas un kultūras dzīves nozīmi, lai tauta neizsīktu. Es uzskatu, ka tur, kur ir kultūra, tur norit arī saimnieciskā dzīve. Apzinoties to, ka man nav tehnisks prāts un inženieris no manis nesanāktu, savai valstij es būtu labs kultūras darbinieks.

Tu aktīvi darbojies LiepU Studentu padomē. Ko esi ieguvusi tur darbojoties, un vai tu studentiem ieteiktu tur iesaistīties?
Savu studiju laiku esmu pavadījusi, darbojoties Studentu padomē (SP). Neesmu liepājniece, tāpēc SP bija man īstā vieta, kur atrast draugus, paziņas, iegūt jaunus kontaktus un arī iepazīt pilsētu. Caur SP esmu devusies uz Latvijas Studentu apvienības rīkotajiem semināriem, kā “Kam rūp students”, “Līderu forums”, “Senatoru seminārs”, “Kubs” u.c., lai pilnveidotu savas zināšanas un paskatītos ārpus sava ierastā redzesloka. SP un tās cilvēkiem es varu daudz pateikties. Esmu cēlusi savu pašapziņu, apzinos savas darba spējas, esmu iemācījusies labāk darboties komandā, ģenerēt idejas un tās nebaidīties arī realizēt. Nešauboties varu ieteikt, ka studentu gadi ir jāizmanto, lai ārpus lekcijām darītu arī savu sirds lietu. SP vienmēr vajag cilvēkus, kuri veido plakātus, ģenerē idejas, lasa dokumentus ar izglītību saistītos jautājumos, komunicē ar pasniedzējiem, organizē, vada pasākumus vai tehniski palīdz sagatavoties pasākumiem.  SP ir visu iespēju lauks, kur ar savu entuziasmu un uzņēmību var sasniegt un iegūt daudz.

Tu spēlē Metalurga Tautas teātrī pie režisores Dainas Kandēvicas. Ko tas tev nozīmē, kā piepilda tavu dzīvi?
Man vienmēr paticis apmeklēt teātri un aplūkot aktieru darbu. Vidusskolā sāku darboties E. Veidenbauma Cēsu Tautas teātrī un man ļoti patika spēlēt bērnu lugās. Zinu, ka tas man arī vislabāk padodas uz skatuves - būt nebēdnīgai un naivai. Atnākot uz Liepāju, iesaistījos Metalurga Tautas teātrī, kur sanāca spēlēt ļoti spēcīgu un smagu lomu, kas prasīja daudz laika sadzīvot ar pašu “Pūt, vējiņi!” stāstu un arī jauno kolektīvu. Teātris ir mana sapņu dzīve, kur tu centies kāpt sev pāri un režisore daudz strādāja pie tā, lai beigtu strādāt manas tehniskās prāta funkcijas, un  uz skatuves būtu redzama dzīvā sāpe, prieks un nervu šūnas, un sirds būtu tikai te un tai mirklī. Teātris ir arī dvēseles inteliģence - sarunas ar kolēģiem, rakstnieku darbu iepazīšana. Kā Mārtiņš Rītiņš teiktu: “Kas var būt labāks par šo?”

Tev bija iespēja spēlēt uz Dailes teātra skatuves. Kāda bija sajuta atrasties tur - vietā, uz kuras dēļiem ir kāpuši Latvijā leģendāri aktieri?
Patiesībā jau tā sajūta, ka tu piedalies izrādē, kura dosies spēlēt uz Dailes teātri bija pacilājoša. Man pat nebija domas, ka “Pūt, vējiņi!” iegūs “Gada izrādes 2011” titulu un jāsaka paldies zvaigznēm, ka man bija iespēja spēlēt Baibu. Zāle bija pārpildīta, reizēm, ielūkojoties skatītāju rindās, redzēju, ka viņi ir aizgrābti un seko līdzi katrai mūsu aktieru darbībai uz skatuves. Noslēgumā neviltotie aplausi ir vislielākais gandarījums, ko var iegūt - tas ir lādiņš, ko skatītāji atdod atpakaļ.  

Kā tu vēl pavadi savu brīvo laiku?
Manu brīvo laiku aizpilda pastaigas ar suni un sarunas ar draugiem. Brīvajos vakaros dodos arī apmeklēt Liepājas teātri - tā ir īsta bauda sēdēt skatītāju rindās un izgaršot stāstu caur citu cilvēku emocijām. Ja ir īpaši veicies un ir brīvas dienas, tad dodos uz Cēsīm, apraudzīt skaisto apkaimi un satikt savus mīļos.

Ka pavadīsi savu vārda dienu?
Atklāti sakot, vārda dienu nekad īpaši neesmu svinējusi, tikai paķērusi turzu ar konfektēm, lai varētu pacienāt apkārtējos. Bet, protams, šī diena vienmēr ir nesusi daudz pozitīvu emociju. Šogad ir sanācis tā, ka visa diena būs pavadīta darbos, bet vakara cēlienā domāju doties uz Liepājas teātri un noskatīties izrādi “Trīs draugi”.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Novēlu visiem darīt to, kas patīk un enerģētiski uzlādē!