Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā nav neviena Teņa vai Dravja. Vārdadienā sveicam Denisu Vatjkoviču, kura vārds ir atrodams paplašinātajā kalendārā.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu vai ne ikdienu!
Lielāko daļu ikdienas, kā daudziem no mums, man aizņem darbs. Strādāju Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra Rīgas filiālē par sociālo darbinieku. Rehabilitācijas centra galvenais uzdevums – palīdzēt cilvēkiem ar redzes traucējumiem, apgūt dažādas ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, realizēt savas intereses un līdz ar to – dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi.  Esmu laimīgo kārtā, jo darbs man nav kā nasta, tas sagādā prieku, jo ir diezgan daudzpusīgs – tikšanās ar cilvēkiem, dažādas nestandarta situācijas, lielisks un profesionāls kolektīvs. Reizēm gadās arī sarežģījumi, bet tas ir pat labi – sarežģījumu risināšana neļauj ieslīkt rutīnā.

Otra lieta, kas piepilda dzīvi un ir tās galvenā vērtība – mana ģimene, tagad ar sievu audzinām puiku Imantu un  noteikti mani sapratīs visi jaunie vecāki – ar pusotru gadu vecu bērnu garlaicīgi noteikti nav!  

Ko labprāt dari brīvajā laikā vai kā pavadi atvaļinājumus?
Brīvajā laikā cenšos padarīt ko tādu, kas mani tajā brīdī iedvesmo. Tajā brīdī – tā saku tāpēc, ka mani bieži aizrauj kāda ideja vai nodarbošanās un uzreiz tai pievēršos, bet nav teikts, ka tas  būs uz ilgu laiku. Ja nopietni – ļoti patīk lasīt grāmatas, eksperimentēt ar ēdienu gatavošanu, riteņbraukšana, daba un modernās tehnoloģijas.

Atvaļinājumos mēs ar ģimeni parasti apceļojam visus radus un arī cenšamies rast kādu laiku, lai pabūtu tieši savā lokā, kaut kur pie dabas, atpūsties no apkārtējās pasaules steigas. Tā kā darbā un ikdienā tiekos ar daudziem cilvēkiem, reizēm gribas vienkārši klusumu.

Kā atgūsti spēku pēc garas nedēļas, mēneša vai pat gada?
Lai atgūtu spēkus, man ir nepieciešams garīgs miers un kaut kas no tām lietām, kas mani īpaši iedvesmo. Tas varētu būt kāds koncerts vai pasākums, kāds izbrauciens – varētu teikt, izraušanās no ikdienas. Man patīk būt pie dabas, meklēt kādas neparastas vietas, fotografēt.

Tomēr reizēm vienkārši gribas pabūt pašam ar sevi, savām domām, izprast sevi. Vispār, diezgan daudz nodarbojos ar pašanalīzi un esmu arī paškritisks.

Kam pievērs uzmanību ikdienas steigā?
Cilvēkiem un situācijām. Kādreiz man patika rakstīt nelielus stāstus, uzmetumus, līdz ar to bieži piefiksēju frāzes, sarunas, tēlus, vienkārši vārdus – visu, kas likās interesants. Tagad stāstus vairs nerakstu, bet piefiksēt patīk vēl joprojām, vienīgi daru to galvā. Pēc tam šīs situācijas var atcerēties un pārdomāt. Man patīk patiesi cilvēki, nesamāksloti, nepārspīlēti, ar dzīves gudrību. Pats arī cenšos tāds būt. Cenšos ieklausīties un sadzirdēt cilvēkus. Pat, ja nepiekrītu kāda viedoklim, nesākšu ar degsmi strīdēties pretī – katram ir savs viedoklis un, ja cilvēks prot to pamatot, pavisam labi.  Vēl ļoti patīk cilvēki, kuri ir profesionāļi savā amatā, pie tam tas amats var būt jebkurš – no celtnieka līdz rakstniekam.

Kas tev liek pasmaidīt?
Pašlaik lielākais smaidu nesējs ir dēliņš Imants, bet, ja nopietni, tas ir sarežģīts jautājums, jo nezinu atbildi! Man neliekas smieklīgas lielākā daļa anekdošu un humora raidījumu, bet gadās kādas neparastas situācijas, kurās var smieties līdz asarām.

Kādas ir labākās un siltākās atmiņas no pavadītās bērnības Liepājā?
Noteikti, laiks ar vecākiem un tuvajiem cilvēkiem. Mēs daudz kur gājām un braucām – ar tēti braucām sēņot, lasīt riekstus vai vienkārši uz dārzu. Mums arī bija tradīcija – sestdien doties uz Liepājas centru – vai nu kaut ko interesantu nopirkt, vai vienkārši pastaigāties. Vēl, protams, jūra visos tās noskaņojumos – no spoguļmierīgās līdz dusmu un spēka pārņemtās. Esmu laimīgs, ka varēju to visu vērot.

Kur noteikti aizej Liepājā, pēc ilgākas prombūtnes?
Patīk izstaigāt bērnības takas! Atcerēties, kas te ir bijis un kas tika te darīts vai sastrādāts, un arī paskatīties, kas tagad ir mainījies. Noteikti braucu sasveicināties ar jūru, nevis centrā, bet kaut kur tālāk – Karostā vai pat vēl uz priekšu.

Kur Liepājā aizvestu ārvalstu viesus, lai parādītu šo pilsētu visā tās krāšņumā?
Noteikti aizvestu uz Jūrmalas parku un pilsētas centru, pastaigātos pa Liepājas klusajām un noslēpumainajām ieliņām ar koka mājām. Varbūt, izbrauktu pa jaunajiem veloceliņiem, īpaši to, kas iet gar jūru!

Vai esi bijis ceļojumos ārpus Latvijas? Kur esi bijis un, kas no tā ir paticis visvairāk, atstājis spilgtāko iespaidu? Kur vēl gribētu aizceļot?
Esmu bijis diezgan daudz kur Eiropā, tiku vienreiz arī līdz ASV. Ja brauciens nav saistīts ar darbu, cenšos organizēt to pats – visu saplānot, sadomāt un tad skatīties, kas no tā sanāks!

Spilgtāko iespaidu vienmēr atstāj tās valsts cilvēki – var pavērot, cik ļoti viņi atšķiras vai neatšķiras no mums, kultūras īpatnības, domāšana.

Ļoti gribētu aizceļot līdz Islandei, man liekas, tur ir tāds miers, kuru meklēju, un līdz Somijai, no turienes nāk daudzas labas folk roka un folk metāla grupas.

Kas tevī rada to īpašo svētku sajūtu jebkuros svētkos?
Patīk pats gatavošanās process. Vēl svētku sajūtu ļoti ietekmē tā īpašā aura, kas ir manā mājā, maniem vistuvākajiem cilvēkiem, jo, ja viņi ir laimīgi un priecīgi, tad arī es esmu! Tāpēc arī sagādāt prieku saviem mīļajiem man ir īpaši svarīgi.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Esiet patiesi viens pret otru, meklējiet katrā mirklī kaut ko labu un gaišu, vairāk smaidiet un būsiet laimīgi!