Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Liepājā vārda dienu svin 37 Egoni, 33 Egijas, 7 Heinrihi, 6 Henriki un 2 Egmonti.

Vārda dienā sveicam Egiju Šukteri.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Tas ir plaši. Traka meitene. Kādreiz biju maziņa, klusiņa, sevī ierāvusies, bet tagad, vismaz mani draugi tā saka, esmu traka, jautra meitene. Pēdējā laikā sākušas iepatikties asas izjūtas, jo draugs mani pārsteidz ar savām trakajām pārsteigumiem, piemēram, izbraucieni ar ūdens motociklu, veikbordu, piepūšajiem pūslīšiem un tā tālāk.

Ikdienā strādāju Sociālās aprūpes centrā par aprūpētāju bērniem ar īpašām vajadzībām. Arī ikdienišķie darbi – gatavošana, auklēšanās ar trako kaķi, mājas kārtošana un viss pārējais.

Kā jūs nonācāt savā darbā?
Tajā laikā mācījos par ēdināšanas servisa speciālistu, un mammai tur strādā draudzene – viņa bija tā, kas ieteica pieteikties uz brīvo vakanci. Tad man vēl pat nebija astoņpadsmit. Pirmā diena man šķita katastrofāla, jo es nekad nebiju saskārusies ar šiem bērniem. Tā esmu tur palikusi, nu jau laikam būs pieci gadi pagājuši šai darbā.

Kas jums darbā sagādā īpašu gandarījumu?
Kad redzu, ka ieguldītais darbs bērnu attīstībā strādā. Mēs cenšamies, lai bērni justos pilnvērtīgāki, mīlēti un kā savās mājās. Manā grupiņā lielākoties ir bērni ratiņkrēslos. Noteikti patīkami ir arī tas, ka vadība tev pateicās par ieguldīto darbu bērnu attīstība, bet diemžēl tas notiek reti.

Vai jums ir kāds īpašs vaļasprieks?
Kādreiz man vaļasprieka bija skatīties TV, sēdēt pie datora un vienkārši neko nedarīt, jo bija problēmas ar lieko svaru un ar sportu biju uz Jūs. Bet tad mana dzīve mainījās par visiem 100% un tagad man patīk viss , kas saistīts ar aktīvu dzīvesveidu.
Jums pašai arī ir kāds dzīvnieks?
Jā, kaķis. Man visu mūžu mājās ir bijis kāds dzīvnieks. Kad dzīvoju pie mammas, bija kaķis, suns vai kaķis un suns, tagad mums ir kaķis – sfinkss. Viņš ir kā bērns, vajadzīga liela uzmanība un kārtīgas rūpes. Ne velti mēdz teikt – pirms plāno bērnu, iegādājies kādu dzīvnieku.

Sfinkss ir īpašs ar to, ka viņam nav spalvas, un viņš ir ļoti silts un mīļš. Viņš vienmēr nāk gulēt zem segas, neskatoties uz gadalaikiem, ir ļoti hiperatraktīvs.

Tā bija apzināta izvēle – šīs šķirnes kaķis?
Jā. Ļoti nepatīk spalvas apkārt. Tas apnīk un kaitina, jo, kad dzīvojām pie mammas – visur apkārt bija vien vienīgas spalvas. Apnika pirkt tīrāmos rullīšus un uztraukties, ka ciemiņiem pie apģērba tās ir pieķipušas. Gribējās dzīvnieku, bet negribējās spalvas, tāpēc abpusēji ar draugu nonācām pie šādas izvēles.

Jūs ārzemēs pavadījāt ilgāku laiku?
Tas bija, kad es vēl mācījos 4.kursā. Mums ar draudzenēm tā bija spontāna ideja. Paņēmām bezalgas atvaļinājumu un domājām – brauks uz ārzemēm, pelnīt lielo naudu. It kā ieguvām labu darbu, viss bija kārtībā, bet nokļuvu avārijā un izdomāju, ka labāk gribu mājās, lai arī varēju palikt.

Pagājušajā gadā ar draugu izdomājām braukt uz Dāniju, divus mēnešus pastrādāt. Viņš pēc mēneša aizbrauca prom, es paliku arī otru mēnesi. Jāsaka tā, ka nožēloja, ka aizbraucu tur strādāt. Vienmēr domā, ka citur būs labāk, bet īstenībā – ja tu cīnies un darbojies, arī šeit var atrast labu darbu. Sapratu – mājas paliek mājas. Tagad es domāju tā – uz ārzemēm es došos tikai tad, ja gribēšu ceļot.

Kad bijāt ārzemēs, kas pietrūka? Kas bija citādāks nekā šeit?
Pietrūka māju. Cilvēki runā citā valodā, ne vienmēr var pateikt tieši to, ko vēlies, kas tev nomāc utt. Visvairāk pietrūka ģimene un draugi. Un noteikti ūdens. Es visu mūžu esmu dzīvojusi blakus ūdenim, bet tur tā nebija.
Atšķirība – tur cilvēki ir laipnāki. Piemēram, tu uzgrūdies cilvēkiem, šeit tevi nolamā un paskatās ar nicinājumu. Ārzemēs tā nav, viņi vel tavā vietā atvainosies. Cilvēki ir smaidošāki, starojošāki.

Kas, jūsuprāt, rada šo atšķirību?
Cilvēki paši. Man bija tā, ka apnīk klausīties – krīze, krīze, krīze. Cilvēki paši sev rada krīzi un necenšas kaut ko darīt, lai ietu uz priekšu. Varbūt tādēļ cilvēki staigā neapmierināti, dusmīgi un īgni. Darba trūkums, bet nereti ir tā, ka piedāvā darbu, bet cilvēki strādāt neiet, jo, redz, grūti.

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Liepāju?
Noteikti stiprais vējš un jūrmalas smiltis. Pirmos četrus dzīves gadus dzīvoju ārpus Liepājas un tad mēs pārcēlāmies uz šejieni. Arī tramvajs, ko es nekad nebiju redzējusi.

Kurp jūs parasti vedat savus viesus?
Es pati esmu no Karostas, un pirmais noteikti ir Ziemeļu mols un forti. Ja ir jaunieši, tad arī mēdzam aiziet uz kādu klubu.

Kas jums Karostā šķiet īpašs?
Karostā man šķiet īpašs itin viss. Tas ir rajons ar savu vēsturi un noslēpumiem. Man Karosta šķiet īpaša ar savu priežu mežu, molu un noteikti fortiem.

Vai ir kāds pasākums, ko jūs plānojat apmeklēt un ieteiktu to arī citiem?
Noteikti Kuldīgas svētkus. Tur būs Alekšupītes skrējiens, ko noteikti vēlos redzēt. Vēl gribētos aizbraukt uz „One Republic” koncertu.

Vai jūs zināt, kā ieguvāt savu vārdu?
Es varētu nojaust. Mamma teica, ka negribēja, lai ar dzimšanas dienai ar vārda dienu ir liela laika starpība. Dzimšanas diena man ir pēc divām nedēļām.

Vai ir palicis prātā kāds svētkos sagādāts pārsteigums?
Jā, tas, ko sagādāja draugs. Man ir bail no augstuma, un viņš izdomāja, ka vajag lēcienu ar gumiju. Tas man ir ļoti spilgti palicis atmiņā. Bija patīkami, bet bailīgi. Es domāju, ka brauksim uz zoodārza filiāli „Cīrulīšos”. Braucam, un aizbraucam tālāk. Domāju, labi, brauksim uz Rīgas zoodārzu. Kad braucām caur Rīgu, jau šķita, ka kaut kas nav riktīgi. Iebraucām Siguldā, domāju, iesim vienkārši uz Meža kaķi pastaigāt pat trasēm. Bet kad ieraudzīju plakātu uz sienas, sapratu- neesam šeit braukuši, lai kāpelētu pa trasi, bet gan lektu ar gumiju un tad es sāku no priekiem un tai pat laikā no bailēm birdināt asaras. Bet izlecu, sanāca, patika, bet bez vajadzības noteikti neatkārtošu. Iesaku arī citiem vienreiz mūžā kaut ko tādu izmēģināt - nenožēlosi...

Man labāk patīk, ka ir uzdāvinātas atmiņas, nevis kaut kas materiāls, jo tas mēdz ātri pazust, saplīst un noteikti aizmirsts.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Veselību, tā ir vajadzīga visiem. Atpūsties un kārtīgi izbaudīt katru dienu kā pēdējo.

Sveicam arī Egiju Auniņu.
Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Pēc horoskopa esmu Svari. Man piemīt tieksme svārstīties gan emocijās, gan darbībā. Tas varētu būt iemesls, kāpēc ar mani nav garlaicīgi. Tikko esmu absolvējusi Liepājas Valsts tehnikumu kvalifikācijā – grāmatvedis. Kā jau studentam, mana ikdiena pārsvarā sastāv no mācībām, darba un brīvo laiku pavadu jaukā draugu kompānijā. Par sevi droši varu teikt, ka esmu pozitīva un viegli varu komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem.

Kā vislabāk sākt dienu?
Atverot acis, pateikt sev, ka šī diena būs izdevusies. Celties ar smaidu, noskalot seju un doties pastaigā.

Kas jums vienmēr ir līdzi?
Tā kā ir 21.gadsimts, vienmēr līdzi ir mobilais telefons, mājas atslēgas un naudas maks. Izejot no mājām, cenšos neaizmirst paņemt līdzi arī labo garastāvokli.

Kāda ir jūsu laba garastāvokļa recepte?
Cenšos visā saskatīt kaut kripatiņu pozitīvo. Lielu lomu spēlē cilvēki, ar kuriem esmu kopā. Ja kompānija ir jautra, tad man ir gandrīz neiespējami nesmaidīt. Kā saka, ja pats būsi pozitīvi noskaņots, tad apkārt atradīsies tikai labi un smaidīgi cilvēki. Tad varu teikt, ka mana laba garastāvokļa recepte ir laba kompānija.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Šobrīd lieku visu pa plauktiņiem, lai sakārtotu savu dzīvi. Meklēju profesiju, kura man būtu interesanta un kurā es varētu strādāt daudzu gadu garumā. Atrast to vienu, kas man patīk, ir ļoti sarežģīti. Ja kādam patīk dejot vai dziedāt, tad man nav tāda viena hobija. Tajā pašā laikā man nav tāda nodarbe, kura man ļoti neietu pie sirds. Tāpēc es praktiski varu darīt jebkuru darbu.

Kura ir jūsu mīļākā vieta Liepājā? Ko pilsētā gribētos citādāku?
Mīļākā vieta Liepājā – pati Liepāja. Liepāja ir manas mājas. Man patīk viss. Sākot ar pilsētas centru un beidzot ar Ziemeļu fortiem. Jūra vakaros ir kaut kas neaprakstāms. Domāju, ka pilsētai vajadzētu vairāk piedomāt par tirdzniecību. Manuprāt, ir par daudz mazlietoto preču veikali un lombardi. Es, protams, neesmu pārliecināta, cik reāli ir šajā jomā kaut ko mainīt, bet tā būtu tā lieta, ko es gribētu redzēt citādāku.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Pašlaik atpūšos Vācijā un mani pārsteidza tas, cik cilvēki šeit ir apmierināti ar savu dzīvi. Ejot pa ielu, cilvēki labestīgi uzsmaida. Ceru arī Liepājā kaut ko tādu redzēt, tas vien jau uzlabo dienu.

Ja jūs varētu tūlīt kaut kur aizceļot, kurp jūs dotos un ko ņemtu līdzi?
Bija mazs vasaras sapnis aizlidot uz Telavivu un līdzi ņemt savu labāko draudzeni – mammu.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Dariet visu ko mīlat un mīliet visu ko darāt!