"Bagetes, rupjmaize, konditorejas izstrādājumi, medus kūka – trīs maiznieki Honkongā, kuru maize un konditorejas izstrādājumi aizlido no plauktiem" – ar šādu virsrakstu Kriss Dveijers (Chris Dwyer) "South China Morning Post" publicējis trīs dažādu Honkongas beķereju apskatu, tostarp arī liepājnieka Aleksandra Strelita-Strēles ģimenes ceptuves "Mayse Artisan Bakery".


Apakšvirsrakstā žurnālists pieminējis arī Latvijas vārdu: "No Latvijas rupjmaizes vegānu maizes ceptuvē "Mayse" līdz klasiskajiem Eiropas konditorejas izstrādājumiem [..]"

"Mayse Artisan Bakery", kāds ir ceptuves pilns nosaukums, nu jau vairākus gadus honkongiešiem piedāvā īstu latviešu rupjmaizi.
 

Aleksandrs Strelits-Strēle sociālajā tīklā Facebook, atbildot uz draugu apsveikumiem par šādu ievērību, saka: "Šis ir jau kāds piektais raksts avīzēs. Un divas filmas jau arī. Viena pat septiņas minūtes."


Strelits-Strēle arī pastāsta, kā nonācis līdz maizes cepšanas idejai:


"Pie vainas ir gadījums pirms 11 gadiem, kad pamatīgi sasirgu no vietējās maizes.

Tad arī radās lēmums pašam cept maizi. Pārējais viss ir loģisks pakārtojums."


"Mayse Artisan Bakery" strādā arī Aleksandra Strelita-Strēles sieva Janti un vecākā meita Elīna. Foto no scmp.com


"South China Morning Post" autors raksta, ka "Mayse Artisan Bakery" ir viena no mazajām Honkongas maiznīcām, kādu tur ir desmitiem, taču katrai no tām ir savi oriģināli maizes izstrādājumi, bet "Mayse Artisan Bakery", pēc raksta autora domām, ir īpaši "neparasts backstory":


"Gandrīz 30 gadus Aleksandrs Strelits-Strēle bija kontrabasists Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (te gan publikācijā ieviesusies kļūme, jo Strelits-Strēle bija Liepājas simfoniskā orķestra mūziķis – irliepaja.lv). Pirms vienpadsmit gadiem viņš ieradās Honkongā biznesa darīšanās, iepazinās ar indonēzieti, kas kļūs par viņa sievu, un nolēma palikt. Pirms dažiem gadiem viņa meita Elīna, kura ir mācījusies tēlotājmākslu un glezno suņu portretus, uzdāvināja viņam grāmatu par cepšanu".


Par dzīvi Honkongā Aleksandrs ir stāstījis arī portālam irliepaja.lv – toreiz viņš šajā Ķīnas autonomajā reģionā bija nodzīvojis piecus gadus un pirmo reizi uz Latviju bija atvedis savu jauno ģimeni – sievu Janti un meitu Jūliju.