Tuvojoties vēl aukstākam laikam, liepājniekiem īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai situltumapgādei, bet arī ūdens un kanalizācijas cauruļu iespējamajai aizsalšanai.

Kā portālam pastāstīja SIA "Liepājas ūdens" Ūdensapgādes nozares vadītājs Māris Eglijs, šajās dienās jau tiek fiksēti pirmie ūdensapgādes aizsalumi. Pirmdienas pēcpusdienā tādi bija četri, bet pagājušajā ziemā kopumā saņemti 130 pieteikumi. Turklāt tie attiecas tikai uz objektiem, uz kuriem devās "Liepājas ūdens" speciālisti. Daudzos citos gadījumos aizsalumus likvidēja apsaimniekotāji, tādēļ kopīgais skaits pērn bija daudz lielāks.

Cīņu ar aizsalumiem var uzskatīt kā cīņu ar sekām, tādēļ galvenais darbs ir jādara pirms sala. Apsaimniekotājiem pirms zemās temperatūras atnākšanas ir jāpārliecinās kādā stāvoklī ir komunikācijas. Pretēji pieņēmumiem, bieži aizsalst ne tikai ūdensvadi, bet arī kanalizācijas sistēmas. Ļoti svarīgi ir pārliecināties, kādā stāvoklī un kāda temperatūra ir telpās (pagrabs, bēniņi, kāpņutelpa), kuras nav apkurināmas un kurās bieži atrodas svarīgās komunikācijas. Kā novērojis Eglijs, apsekojot pilsētu ziemā, bieži vien redzams, ka stāv vaļā nama ārdurvis. Tieši kāpņutelpa bieži ir vieta, kur ir ūdens ievads. Ja tas ir labi nosiltināts, tad nevajadzētu būt problēmām, bet ja ievads vietām ir vaļējs, tad risks ir liels.

Neskatoties uz visiem siltināšanas pasākumiem, mēdz gadīties kad aizsalst arī maģistrālās ūdens līnijas, kas atrodas zemē. Seklākās vietas, kurās atrodas caurules, ir 120 centimetru dziļumā. Tām arī gadās biežāk aizsalt. Taču arī tas ir atkarīgs no gruntsūdeņu līmeņa. Jo tuvāk zemei gruntsūdens, jo labāk tas silda ūdens caurules, jo mazāks risks, ka aizsals. Pilsētā pazemes ūdeņi atrodas dažādos dziļumos. Piemēram, Ūdens ielā tie ir tikai pusmetru zem zemes, kas ievērojami samazina iespēju, ka ūdens caurulēs sasals.

Tomēr visvairāk ķibeles rodas nevis maģistrālajos vados vai pašā ēkā, bet gan ūdens pievados ēkām. Tādēļ Eglijs iesaka izmantot firmas "Devi" speciālo elektrisko izolāciju, kuru var uztīt uz caurulēm un pieslēgt strāvai. Tad ūdens sasalt vairs nevar. Kaut arī viens šāds metrs maksā vairāk nekā pieci lati, tomēr parasti vairāk par 1-2 metriem nevajag.

Ko darīt šobrīd, kad ārā jau ir sals un visus profilaktiskos darbus par vēlu darīt? Māris Eglijs iesaka droši tecināt nelielā strūkliņā ūdeni visu laiku. Kaut arī skaitītājs minimāli griežas, labāk ir samaksāt vienu vai divus latiņus, nekā tērēt naudu remontam un palikt pavisam bez ūdens. "Liepājas ūdens" maģistrālajos vados ūdens ienāk 9-11 grādu temperatūrā, līdz gala patērētājam tas nedaudz vēl atdziest, bet 5-6 grādi tik un tā ir pietiekami, lai ledus caurulēs neveidotos vai tas kustu, ja izveidojies nedaudz.

Ja noticis ļaunākais un caurule ir aizsalusi, tad visefektīvākā metode ir atkausēt ar tvaika ģeneratoru. Caurulē tiek ielaista speciāla šļūtene, kura pūš 250 grādus karstu tvaiku, un kausējot ledu, virzās pa cauruli uz priekšu līdz viss ledus ir izkausēts.