Liepājas osta varētu būt atbilstoša, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi Baltijas reģionam, uzskata atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols.

Bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spējo attīstības jautājumos Gulbis aģentūrai LETA atgādināja, ka šī osta savā ziņā jau iepriekš no militārajiem aspektiem tikusi izvērtēta kā pietiekami piemērota un ne jau velti padomju laikā Liepājā bija izvietots liels karaflotes kontingents. Turklāt Liepājā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jau pieder stāvvietas ostā.

"NATO politiskā vadība uzdevusi militārajiem speciālistiem izvērtēt un sniegt priekšlikumus. Speciālisti izvērtēs infrastruktūru un to, kāda veida kuģi varētu ienākt, un tad, balstoties uz to, tiks atrasta iespējami labākā bāzēšanās vieta, un es pieļauju, ka tā varētu būt Liepāja," norādīja Ābols.

Runājot par citiem iespējamiem risinājumiem NATO militārās klātbūtnes palielināšanai Latvijā, Ābols uzskata, ka nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzības elementus, kas nozīmē daudz vairāk nekā tikai patruļlidmašīnas. Patlaban Latvijā ir tikai tālās darbības radari, taču nepieciešami arī vidējās vai tuvās darbības radari, kas uztvertu zemu lidojošus objektus. "Vai nu to realizē ar NATO vai [Latvija] kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm, jo vienlaicīgi visu Latvijas budžets nespēs pacelt. Protams, nepieciešamas pretgaisa aizsardzības ierīces. Varbūt nerunāsim uzreiz par "Patriot" [raķešu kompleksu], bet ko tādu, kas spēj attiecīgi pretdarboties un nav tikai viegli pārnēsājamas ierīces," aģentūrai LETA piebilda Ābols.

Atvaļinātais ģenerālis arī uzskata, ka nepieciešama ASV karavīru klātbūtnes pastiprināšana Latvijā. "Ja šādi spēki atrastos katrā no Baltijas valstīm, tas būtu pietiekams drošības garants. Stratēģiski jau problēma pastāv, ka lielākā daļa ASV spēku nezin kāpēc izvietoti tālu prom Eiropā, un pēc šodienas izmaiņām stratēģijā tiem ir maz nozīmes," uzsvēra Ābols.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, vakar paziņoja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) tika skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus – jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA norādīja, ka pašreiz NATO militārajai vadībai uzdots sākt izvērtējumu par to, kā varētu izpausties reāla palīdzība un kurās Baltijas valstīs NATO spēkus izvietot.

Tuvāko nedēļu laikā NATO nāks klajā ar informāciju par lēmumu, kādus militāros resursus, tostarp karavīrus un karakuģus, NATO varētu nosūtīt uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm, norādīja Galkins.