Attēls no grobinasnovads.lv

Dienvidkurzemes novads šogad plāno tērēt 59 130 914 eiro, 40% atvēlot izglītībai, aģentūru LETA informēja Dienvidkurzemes novada Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Ceturtdien Dienvidkurzemes novada deputāti apstiprināja 2022.gada budžetu, kas ir pirmais pēc administratīvi teritoriālās reformas tapušais budžets. Tas sagatavots, domājot par vienmērīgu visa novada teritorijas attīstību, saglabājot esošo infrastruktūru un plānojot vienotu novada attīstību.

Dienvidkurzemes novada 2022.gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 51 510 647 eiro. Pašvaldības pamatbudžeta kontu un kases atlikums uz gada sākumu bija 6 313 771 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze ir 18 050 366 eiro. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognoze ir 3 268 303 eiro. Nenodokļu ieņēmumus 4 078 512 eiro apmērā veido ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas, naudas sodi un sankcijas, ieņēmumi no īpašuma iznomāšanas un pārdošanas un citi ieņēmumi.

Maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus 1 290 562 eiro apmērā veido ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu iestāžu ieņēmumi.

Valsts mērķdotācija pedagogu atlīdzībai un citas mērķdotācijas plānotas 12 276 473 eiro, ieņēmumi projektu realizācijai plānoti 2 714 101 eiro. No pašvaldības izlīdzināšanas fonda novads saņems 9 442 330 eiro. No citām pašvaldībām saņemtie transferti plānoti 390 000 eiro apmērā.

Pamatbudžeta izdevumi plānoti 59 130 914 eiro apmērā. No šīs summa visvairāk naudas paredzēts tādām sfērām kā izglītība (23,98 miljoni eiro jeb 40%), teritoriju un mājokļu apsaimniekošana – 8,40 miljoni eiro jeb14%, ekonomiskā darbība – 7,45 miljoni eiro jeb 13%, vispārējiem valdības dienestiem – 6,58 miljoni eiro jeb 11%, atpūtai, sportam, kultūrai un reliģijai –5,33 miljoni eiro jeb 9%, sociālajai aizsardzībai – 4,91 miljons eiro jeb 8%, veselībai – 977 000 eiro jeb 2%, sabiedriskajai kārtībai un drošībai – 924 000 eiro jeb 2% un vides aizsardzībai 570 000 eiro jeb1%.

Deputāti budžetu atbalstīja vienbalsīgi.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) pēc budžeta pieņemšanas pateicās visiem deputātiem un speciālistiem, kas piedalījās budžeta izstrādē, jo, veidojot kopīgo Dienvidkurzemes novada budžetu, darba apjoms bija ļoti liels.

"Ir jāsaprot, ka enerģētiskās krīzes sakarā šis budžets ir saspringts un arī sarežģītāks, nekā katrs to iepriekš būtu veidojis agrāko novadu teritorijās. Es pieļauju, ka mūsu plānotajā var būt arī kādas kļūdas vai nesaprašanās, bet tādas rodas tad, ja strādā, tāpēc tagad es saku: katrs drīkst pietēst to, ko kopīgi esam ēvelējuši! Ir svarīgi, lai atbalstām cits citu un visi kopā strādājam iedzīvotāju labā," pauda Priedols.

Dienvidkurzemes novada teritorijas platība ir 3591 kvadrātkilometri, tas ir teritoriāli lielākais novads valstī. Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, Dienvidkurzemes novadā apvienoti bijušie Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadi.

Dienvidkurzemes novadā uz 2021.gada 1.janvāri bija 35 353 iedzīvotāji, no tiem darba spējīgā vecumā – 21 099.