Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārdadienu svin 84 Ērikas un 36 Dagnijas. Dzimšanas dienā sveicam Ilonu Šmiti.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Mana ikdiena ir diezgan lielā rutīnā. Ceļos no rīta, kad vīrs dodas uz darbu, tad ātrās brokastis sev un bērniem, tad ģērbju mazāko bērnu un vedam lielo māsu uz sagatavošanas grupiņu skoliņai. Nākam mājas, padaru mājas darbus, eju pakaļ meitai. Pēc skoliņas bērns jāved uz pulciņu, tikmēr ar mazāko meitu pastaigājamies un mazā paguļ svaigā gaisā. Pēc tam ar meitām dodamies uz mājām gatavot vakariņas un tad jau arī vīrs ir mājās. Vakariņojam, lieku lielo meitu gulēt un tad arī mazo mēģinu aizmidzināt. Kad tas ir izdevies, varu veltīt laiku sev, skatoties televīziju vai kaut ko palasu, nagus uzlakoju. Tā katra diena sākās un beidzas gandrīz vienādi.

Kādi ir tavi sapņi vai mērķi?
Viens sapnis ir piepildījies – man ir mīloša ģimene, ideāls vīrs un divas brīnišķīgas meitiņas. Kas gan var būt vēl labāks par iepriekš minēto?

Ņemot vērā to, ka pēc izglītības esmu konditors, otrs sapnītis ir atvērt savu konditorejas veikaliņu. Kas zina, varbūt nākotnē būs man sava beķereja.

Kā atpūties, kad nav jāstrādā?
Šobrīd esmu dekrēta atvaļinājumā, bet mājas darbi un bērnu audzināšana taču arī skaitās darbs. Atpūšamies dažādi, piedalāmies dažādās aktivitātēs, ejam uz stadionu vai vienkārši visi mājas uzspēlējam kārtis, cenšamies visu darīt kopā ar bērniem.

Novembris ir tāds patriotisks mēnesis. Vai tevī arī mīt šis patriotisms un ko tu par to domā?
Pēc pēdējo pāris gadu Latvijas izmaiņām patriotisms diemžēl ir zudis. Latvija, mana tēvu zeme, jā. Būtu iespēja mums visai ģimenei aizbraukt, nedomājot to darītu, jo diemžēl finansiālais aspekts dzīvē ir ļoti svarīgs un, strādājot mazās pilsētiņās, godīgi var nopelnīt tikai tik, lai izdzīvotu. Pietiktu, ja varētu dzīvot. Tas viss patriotismu ir iznīdējis no dvēseles.

Vai ar ģimeni ik gadu piedalies kādā no piedāvātajiem 11. un 18. novembra pasākumiem?
Ar ģimenei apmeklējam gaismas ceļu pilsētā un aizdedzam svecīti, diemžēl tas arī viss.

Kā, tavuprāt, mēs katrs varam veicināt patriotismu sevī un apkārtējos?
Augstāk minēju, ka patriotisms manī ir miris. Ja valdība Latvijā domātu par mums, tautiešiem, domāju tad daudzi atgrieztos šeit un būtu patriotiski, šo valsti nepamestu, bet, lai kā zemi iemīlētu, daudzi dodas un dosies prom no šīs vietas.

Kādas ir labākās atmiņas, kas ir saistītas ar Liepāju?
Otrajā kursā mācoties mēs divos pa nakti no kojām izlavījāmies pa logiem, lai tiktu Liepājas ielās. Bijām "Fontein palace", "Pablo", tik superīgs vakars, pat līdz jūrai aizmaldījāmies. Atceros, ka tovakar jūra bija mierīga un debesīs varēja vērot tūkstošiem zvaigžņu. Laikam tas vakars paliks atmiņā kā visfeinakais.

Kādi ir tavi ideālie svētki?
Man svētki vispār kaut kā īsti nepatīk, bet šogad, nezinu kā un no kurienes, ir jau Ziemassvētku sajūta, gribu eglīti, rotājumus, ēdienus, dāvanas, un bērnu smiekli.

Tā mīļākie svētki laikam ir Jāņi. Mans vīrs ir Jānis un mūsu gadadiena ir Jāņos.

Jubileja… Feini jau ir, bet ko dod ka kļūsti vecāks!?

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem!
Dzīvojiet dzīvi kā vēlaties paši ne tā kā kāds cits! Lai arī cik tev būtu gadu, atceries, tu esi tik jauns cik patiesībā juties!