Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienas svin 4 Sonoras, bet nesvin neviena Spīdola.

Šodien dzimšanas dienā sveicam bijušo liepājnieci Santu Gabranovu. Kopš viņa pabeidza Liepājas draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolu un devās studēt uz Rīgu, tā pa īstam dzīvot šeit viņa nav atgriezusies. "Kamēr vēl studēju, protams, Liepājā biju diezgan bieži, bet, kad apprecējos – ģimene, darbs u.t.t.," stāsta Santa. Taču kā liepājniece viņa jūtoties joprojām.

Pašlaik viņa strādā ar pirmskolas vecuma bērniem Rīgas bērnudārzā un pēc profesijas ir pedagoģe. Viņa stāsta, ka varētu strādāt arī skolā, bet maziņie esot mīļāki. "Kaut gan mans sapnis bija apgūt pavisam citu profesiju, lai arī ko mēģinātu darīt citā jomā, nejaušību vai citu iemeslu dēļ tieku "nolikta" atpakaļ pie bērniem. Par spīti smieklīgajai algai man šis darbs ļoti patīk," intervijā portālam atklāj Santa. Šobrīd aktuālākie darbi ir portfolio gatavošana, lai iesniegtu izvērtēšanai pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas komisijai.

Jautājot par spilgtāko epizodi no bērnības, viņai grūti izdalīt vienu konkrētu, jo ir vecākais bērns piecu bērnu ģimenē, vienmēr valdījusi nepārtraukta kņada un katra diena bijusi dažādiem notikumiem bagāta. "Viena no ļoti spilgtām epizodēm varētu būt sētas kaķēnu glābšana no aizvešanas uz "jūras skolu". Dzirdējām no kaimiņiem, ka nākamā dienā tos gatavojas aizvest, ar pagalma bērniem paslēpām tos kartona kastē uz kādas mājas jumta, un centāmies kā varēdami tos auklēt un barot."
Vislabāk viņa jūtas dabā, pie jūras, prom no cilvēku kņadas. Patīk karsta saule un klusums. "Ziemā izlīdzos ar jogas nodarbībām," piebilst Santa. Jubilāre atzīst, ka viņu ir grūti pārsteigt. Santa Gabranova: "Man šķiet, ka dzīve ir tik īsa un gribas visu paspēt, visā ielūkoties. Šobrīd mani aizrauj ezotēriskā literatūra, arī bez sportošanas nevaru ilgi iztikt. Santa labprāt savu dzimšanas dienu sagaidītu kādā eksotiskā zemē.

Šodien dzimšanas dienā sveicam arī Monvidu Brikmani. "Esmu liepājnieks caur cauri... Dzimis, audzis Liepājā. Pats esmu lepns par piederību šai pilsētai," stāsta jubilārs. Monvids stāsta, ka "pēc papīriem" ir kuģa mehāniķis/tehniķis.

"Esmu pat augstākās kategorijas atslēdznieks, bet tas jau bija sen.." piebilsts Monvids. Nu jau 16 gadus viņš strādā tirdzniecības jomā. "Tautas valodā "Aģents". Pašreiz daru visu, lai noturētos jaunajā darbā," teic liepājnieks. Viņš atzīst, ka tas ir liels izaicinājums – jāapgūst daudz jauna. "Smieklīgi, bet tagad cenšos apgūt, aprast ar "porķiku" – nekādi nevaru pierast pie tāda mazdatora," smaida liepājnieks.

No spilgtākajām bērnības epizodēm, ko Monvids atceras ir Jaunliepāja, mazais tirdziņš, "Čebureki" un to, kā tētis Raiņa parkā iznomāja trīsriteni, ar kuru braucis kā traks. Vieta, kur jubilārs vislabāk jūtoties ir brīži, kad viņš ir viens pats savā auto ar savu mūziku. "Esmu pašpietiekams Ūdensvīrs," saka jubilārs. Dzimšanas dienā viņš labprāt saņemtu grāmatu par Berči vai buču.

"Patiesībā jau sen vairs nesvinu dzimšanas dienas, man labāk patīk vārda dienas," atklāj jubilārs. Viņprāt, laimīgu cilvēku padara pats cilvēks. Citiem viņš novēl just draugu "plecu", būt pozitīviem, priecāties par dzīvi. "Par Liepāju var stāstīt daudz un dikti – 2011. gadā izmācījos par Liepājas gidu. Jautājot, ko jāmaina Liepājā, viņš atbild, ka prasoties pēc lielāka atbalsta tūrismam, jo tagad viss akcents likts, vērts uz rūpniecību.