Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 72 Elitas, 5 Liesmas un 1 Alita. Dzimšanas dienā sveicam Madaru Nazarovu.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Pārsvarā lielākā dienas daļa tiek aizvadīta strādājot. Bet, lai izvairītos no bezspēka un miegainības, kas bieži vien piemeklē daudzus, vienmēr no rītiem, pirms iet uz darbu, izpildu vingrojumus, piemēram, atspiešanās no grīdas, pietupieni un pievilkšanās pie stieņa. Un tūlīt pēc vingrojumu izpildes dodos nomazgāties remdenā ūdenī. Tas ļoti palīdz – možāks prāts un spēja koncentrēties gan uz darbu, gan uz visu pārējo ārpus darba telpām. Vismaz četras reizes nedēļā apmeklēju sporta zāli – pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās.

Brīvais laiks (atskaitot sporta zāli), tiek aizvadīts pastaigājoties, izbraucot ar auto pie dabas krūts vai ik pa laikam apmeklējot kādu restorānu (iecienītākais ķiniešu), vai arā, ja ir visai nelabvēlīgi laikapstākļi – vienkārši pavadot laiku mājās pie datora un klausoties labu mūziku. Dodu priekšroku rokenrolam un 80. un 90. gadu deju mūzikai. Ļoti patīk un ja ir attiecīgs noskaņojums – klausos meditācijas mūziku, kas savā veidā nomierina garu un ļauj aizmirst ikdienas problēmas, ar kuram ir jātiek gala (kā jau visiem).

Kāds ir bijis jūsu lielākais izaicinājums?
Izlēkt ar gumiju vai izpletni? – Nē! Uzskatu, ka mans lielākais izaicinājums ir bijis pievarēt kādu kārtīgu ceļa posmu kājām. Jau sen prātā bija ienācis, ka varētu aiziet no Liepājas līdz Rīgai. Un kāpēc tieši Rīga? – Jo tā mana ir mīļākā pilsēta Latvijā. Kaut gan vēl šobaltdien nezinu, ko īsti esmu saskatījis tajā pilsētā. Neesmu nekāds vēstures pētnieks vai arhitekts. Vienkārši patīk un viss. Jā, un vienu dienu tā arī izdarīju – sakravāju savu mugursomu ar pārtiku un ūdeni, un ceļā biju.

Nebija viegli, bet 215 kilometri tika pievarēti, 36 stundas ejot bez apstājas. Tiesa, pēdējos, aptuveni 50 kilometrus, nācās klibot, jo uz abiem kāju pirkstiem bija uzmetušās tulznas, kuras bija tik rokas īkšķa lieluma. Bet sanāca tik un tā visai ātri. Posmu pievarēju viens pats un tas, ja nemaldos, bija tālais 2008.gads. Nu vismaz lepojos ar sevi un esmu gandarīts, ka esmu uz kaut ko tādu spējīgs. Nebiju domājis, ka man tiešām ir tāda pacietība un apņemšanās darīt ko tādu. Bet ka jau saka: ''Trakajiem pieder pasaule''.

Vai jums ir kāda īpaša aizraušanās?
Kā jau minēju – sports, precīzāk, fitness. Bez tā jau nu nekādi nevaru. Tas man ir kā dienas deva, kā maize. Un noteikti būtu vēl kāda aizraušanās - ja atļautu vairāk laika un līdzekļu – noteikti, ka daudz ceļotu.

Bez kā jūs nevarat iesākt savu rītu?
Rītu noteikti nevarētu iesākt bez vingrošanas, un pats galvenais – bez brokastīm.

Ja jums jāizvēlas trīs lietas vai parādības, kas vislabāk raksturo Liepāju, kuras tās būtu? Kāpēc?
Kā jau daudziem zināms – Liepāja ir vēja un mūzikas pilsēta. Un arī mana dzimtene. Tad nu tās trīs lietas būtu – vējš, latviešu rokenrols (noteikti, „Līvi” un „Liepajas brāļi”) un jūra.

Kas ir jūsu aktuālajā mūzikas (filmu, grāmatu, notikumu) sarakstā?
Noteikti ik pa laikam noskatos kādu filmu. Tā varbūt ir veca un redzēta, bet tas, ko mēs šodien saucam par „bojevikiem” – tas ir tas, kas man visvairāk patīk.

Runājot par mūziku – jau minēju, ka bez rokenrola nu nekādi. Priekšroku dodu mūsu pašu rokgrupai „Līvi”. Tālāk jau seko kas vieglāks – „Tumsa”, „Liepājas brāļi”, „Jumprava”. Ir arī ārzemju mūzika, ko ikdiena klausos, piemēram, „Queen”, „Scorpions”, „Modern Talking”, un citi. vecie gabali.

Kāds ir bijis pēdējā laika spilgtākais piedzīvojums?
Ja godīgi – tam īpaši nav bijis laika un ari iz dzīves vienkārši nav patrāpījies kas tāds, ko varētu pacelt gaisā un padiskutēt. Bet gan jau ar laiku. Dzīve pilna ar dažādiem piedzīvojumiem un notikumiem.

Vai ir kāds cilvēks, kuru ļoti cienāt un uzskatāt par savu autoritāti?
Ir. Visi, kuri ietilpst manā ģimenē. Tēvs, māte, brāļi. Tikai viņiem var uzticēt visu un paļauties uz viņiem. Esam visi ka viens vesels.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Nezaudēt ticību un cerību uz lietam, pēc ka visvairāk tīkojat!

Sveicam arī Tomu Bērziņu.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu cilvēks sevis meklējumos. Šogad pabeidzu augstskolu, un tā kā nevarēju izlemt, ko darīt – strādāt vai studēt, nokavēju termiņu, lai pieteiktos tālāk m studijām. Tā nu tagad strādāju un esmu nolēmis, ka studijas arī nākamgad vēl neatsākšu, došos paceļot.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Pagaidām diezgan vienveidīga. Piecas dienas nedēļā atrodos darbavietā, brīvdienas gan cenšos pavadīt aktīvi un spilgti.

Kas jūs aizrauj?
Kustība. Tāpēc arī esmu nolēmis, ka jāplāno ceļojums vismaz pa Eiropu. Ne tā, kā tas notiek parasti – ar autobusu lielā grupā, bet gan ar pāris draugiem un ilgāku laika posmu.

Kas Liepājā ir labākais? Ko gribētos citādāku?
Daudz kas ir labs, un es ticu, ka kļūs vēl labāks. Gaidu, kad pabeigs koncertzāli, lai novērtētu, kas tad tur būs sanācis.

Man pat negribas kaut ko īpaši citādāku, galvenais – lai attīstība neapstājas.

Kāds ir ideāls dienas sākums un kāds – noslēgums?
Gan viens, gan otrs – bez steigas, kas gan ne vienmēr sanāk.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Tas pat nav pārsteigums, tas ir prieks, kad kārtējo reizi saprotu, cik feini un radoši cilvēki ir man apkārt.

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Ticiet sev un nepārstājiet kustēties!