Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, Liepājā vārdadienu svin 19 Hugo un 48 Uģi. Dzimšanas dienā sveicam Ingu Grantiņu.

Pastāsti nedaudz par sevi, savu ikdienu un varbūt "ne ikdienu"!
Mana bērnība pagāja Saldus rajonā Nīgrandē, pie Ventas, ļoti skaistā vietā. Pēc pamatskolas beigšanas atbraucu mācīties uz Liepāju un te esmu vēl jo projām.

Pats galvenais, ka šobrīd esmu mamma trīs bērniem, dēlam un divām meitiņām. Jaunākajai tagad ir četri mēneši, kā dēļ šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, bet tas nenozīmē, ka tāpēc nestrādāju. Turpinu strādāt.

Mans darbs ir saistīts ar mūziku. Strādāju pirmsskolas izglītības iestādē „Dzintariņš” par mūzikas skolotāju, iepriekš esmu strādājusi arī Liepājas vakara (maiņu) vidusskolā par mūzikas skolotāju. Tajā laika bija arī iespēja strādāt Liepājas cietumā par mūzikas skolotāju. Mūzika tā ir mana dzīve, bez tās nu nekādi, cik sevi atceros, tik esmu dziedājusi.

Liepājā mani laikam mazāk zina saistībā ar mūziku, vairāk mani atpazīst rajonā, Grobiņas novadā, kur aktīvi darbojos un vadu sieviešu ansambli "Ilūzija", gatavojamies koncertiem.

Kāda bija tā pieredze, kuru ieguvi Liepājas cietumā?
Manuprāt, uz cietumu nevar iet ar domu par to kādi tur ir cilvēki, ka tur ir noziedznieki. Gāju tur kā skolotāja. Viņi ļoti labi visu jūt. Labi atceros pirmo stundu tur, biju ļoti nobijusies par to kā būs, jo klasē atrados es un viņi, protams, biju nobijusies, bet viss bija labi.

Kā nonāci līdz pedagoģijai, jo tomēr mūzika un pedagoģija ir divas atšķirīgas lietas?!
Ja tu strādā skolā, tad šāda izglītība vienkārši ir vajadzīga. Pat ansambli nevar vadīt bez tās. Dzīve piespiež, bet nav tā, ka nepatīk. Patiesībā patīk, jāmācas un jāattīsta sevi. Dzīve gan ir devusi vairāk pieredzes, kura ir vērā ņemamāka, nekā mācoties skolā.
 
Vai agrāk iecerētie sapņi ir piepildījušies?
Īstenībā jā. Man mājās ir saglabājusies liecība no laika, kad beidzu bērnudārzu Nīgrandē. Tajā bija jāraksta par ko vēlos kļūt, esmu tur ierakstījusi, ka vēlos kļūt par audzinātāju. Patiesībā jau arī esmu audzinātāja. Tas ir viens no sapņiem, bet, protams, ir vēl sapņu.

Man bija vēl viens sapnis, kurš ir piepildījies – dzīvot Liepājā. Šeit dzīvoju jau vairāk kā 20 gadus.

Kāpēc tieši Liepāja?
Mūzikas skola. Šeit apmeklēt mūzikas skolu bija daudz tuvāk.

Kas, tavuprāt, ir prioritārs, lai sapņi piepildītos un ceļš uz mērķiem būtu vieglāks?
Man liekas, ka ir jābūt lielai ticībai sev. Ja ļoti sev ticēsi un būs pārliecība par to, ko dari, tad šķēršļi atkāpsies.

Man pašai, protams, arī dzīves ceļā ir dažādi šķēršļi, jo esmu šur tur un šad tad pārāk bailīga, un iekšēji parādās sajūta: „Ai man nesanāk. Kā nu tagad būs?”, bet ar to jātiek galā.

Esi ziemas cilvēks vai tuvs ir kāds cits gadalaiks?
Man katrā gadalaikā kaut kas patīk. Ziema ir it kā ir aukstais gada laiks, bet tajā ir Ziemassvētki un man tie asociējas tikai un vienīgi ar kaut ko siltu.

Kā baudīji pirmo sniegu?
Pati ne tik daudz, kaut gan staigāju daudz un ļoti priecājos par to cik skaisti snieg.

Meita sētā uzcēla sniegavīru un bija ļoti priecīga par to.

Novembris ir diezgan patriotisks mēnesis. Vai arī esi patriote? Ko par to domā?
Esmu ļoti liela patriote. Ja man tagad kāds piedāvātu dzīvot ārpus Latvijas, nemaz nezinu kam būtu jānotiek, lai kaut kur aizbrauktu. Pirmkārt, šeit Latvijā vēl jo projām un paldies Dievam man ir vecāki, tuvinieki. Un galu galā man ir dzimšanas diena Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā. Kaut vai to sajūtu dēļ, kuras var sajust svētkos.

Manā dzimšanas dienā man ar ansambli ir koncerts svētku ietvaros, kas rada brīnišķīgas patriotiskas sajūtas.

Esi patriots? Kā, tavuprāt, mēs katrs varam veicināt patriotismu sevī un apkārtējos?
Pirmais, kas ienāk prātā, ir visiem zināmā Latvijas karoga krāsu lentīte, kuru varam piespraust pie drēbēm.

Šogad skatījos lāpu gājienu, un tas bija kaut kas īpašs. Pilnīgi gribas jautāt vai tiešām cilvēki nav patriotiski? Man liekas, ka ir, pat ļoti! Tik daudz cilvēku šogad piedalījās lāpu gājienā, man liekas, ka tik daudz cilvēku nekad nav bijuši.

Gribētu uzsvērt, ka mūzika arī dod savu. Mūzikā ir tik daudz patriotisma un tā tomēr iet cauri laiku laikiem mūsu tautā.

Kad Liepāja ir visskaistākā?
Sanāk atkārtoties, bet, man liekas, ka katrā gadalaikā.

Liepājai pieder rudens, kad ir stiprie vēji, vētras, man liekas, ka tas mūsu pilsētai piestāv.

Pārējais jau pats par sevi, pavasarī, kad viss plaukst un zeļ, vasarā, kad ir saule un jūra, ziemā, kad Rožu laukumā ir adventes sveces un lielā, skaistā egle un viss ir gaišs.

Ko tu ieteiktu redzēt, izdarīt un piedzīvot katram Liepājas ciemiņam, kurš šeit ir pirmo reizi?
Liepāja pati par sevi ir īpaša un te katrs stūris tāds ir.

Pati pāris gadus atpakaļ atklāju Karostas burvību. Iepriekš bija dzirdētas daudz ne tik pozitīvas lietas par šo pilsētas daļu, bet tur ir skaisti! Ļoti skaisti! Tā ir kā miera osta.

Varu stundām ilgi pie jūras sēdēt, vērot, domāt, pārdomāt, baudīt.

Ko tu novēlētu Latvijai dzimšanas dienā?
Vairāk pozitīvismu! Censties saskatīt kaut vismazākajā sīkumā pozitīvo! Tagad ir tik daudz negāciju apkārt.

Kas ir svētki tavā ģimenē un kā jūs tos svinat?
Ņemot vērā to, ka esmu mūziķe, tad parasti svētki tiek pavadīti koncertos. Dzimšanas dienā parasti ir koncerti, arī Ziemassvētkos. Visu ģimeni vienmēr velku līdzi uz koncertiem un tad arī rodas tā svētku sajūta, visa gatavošanās, pošanās un arī pats koncerts rada svētkus.

Man svētki ir arī tad, kad varu pabūt tikai ar bērniem un ģimeni, atslēdzoties no visa apkārtējā, paspēlējot galda spēles vai nedarot neko.

Tavs novēlējums visiem šīs dienas gaviļniekiem un Latvijai!
Daudz laimes dzimšanas dienā!