Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem šodien Latvijā vārda dienu svin Imaldas, Amaldas un Amildas.

Liepājā neviena no viņām oficiāli nedzīvo, Ja tomēr šeit viesojas šodien kāda no vārda dienas svinētājām – nododam īpašus sveicienus!

Šodien dzimšanas dienā sveicam liepājnieci Martu Zaķi.

Vai tu esi liepājniece?
Esmu dzimusi, augusi liepājniece, vienīgi studēju Rīgā. Pirms 10 gadiem ar bērniem atgriezos Liepājā. Nolēmu, ka bērniem jādzīvo Liepājā, nevis Rīgā.

Kā sevi raksturotu?
Noteikti dzīvespriecīga, optimiste. Smaidu un eju uz priekšu.

Vērtības dzīvē?
Labi draugi, ģimene. Man ir paveicies, ka man ir draugs, uz ko var paļauties.

Kas esi pēc profesijas?
Man ir bakalaura grāds teātra zinātnēs, vienkārši sakot – teātra kritiķe.

Vai strādā šajā jomā?
Diemžēl, nē, sevišķi Liepājā tas ir pagrūti. Šobrīd strādāju tūrismā.

Kas tev patīk savā pašreizējā darbavietā?
Esmu gide, mans pašreizējais dzīves moto ir – apvienot patīkamo ar lietderīgo.

No kā tu iedvesmojies?
No saviem bērniem. Ir tāds periods, ka viņi, dvīņi, ir 9 gadu veci un tas mani iedvesmo. Darbošanās ar cilvēkiem vienmēr iedvesmo.

Kad biji maza, kas vēlējies būt?
Mamma ir stāstījusi, ka 3 gadu vecumā nolēmu, ka būšu aktrise. Esmu arī mēģinājusi realizēt šo sapni, stājoties Kultūras akadēmijā, bet pamatotu iemeslu dēļ mani neuzņēma. Kopš pamatskolas esmu darbojusies dramatiskos pulciņos, tā kā nekur tālu no teātra neesmu tikusi.

Hobiji, intereses...
Ceļošana, kas arī grūts, bet patīkams darbs. Pavasarī patīk ar riteni braukt. Esmu pavasara cilvēks, ziema man ļoti nepatīk. Vēl mana aizraušanās, ja tā varētu teikt, ir no katra ceļojuma atvest auskarus. Nu jau ir paliela kolekcija.

Pēdējā filma, izrāde, kas atstājusi iespaidu?
Gaidu, kad Liepājā demonstrēs filmu par Margaritu Tečeri. Teātri apmeklēju, kad bija Egona Dombrovska jubilejas nedēļa un noskatījos „Ģimenes lietas”.

Valsts, uz kuru vēlētos doties?
Spānija un Turcija, ne tik daudz gulēt pa viesnīcām, pludmalē, bet tieši redzēt kultūru.

Visjaukākā dāvana, ko esi saņēmusi?
Man ir radošas draudzenes. Viena no pēdējām dāvanām bija, kad mani Rīgā aizveda uz karuseli, iestūķēja iekšā un biju kopā ar cilvēkiem, kas nebija mani draugi un pārējie palika lejā. Man patika tā sajūta, ka tajā brīdī svešie cilvēki paliek tādi kā draugi. Man patika panorāma, augstums. Esmu arī lekusi ar gumiju.

Kādi ir liepājnieki tavā skatījumā?
Liepājnieki ir forši. Dzīvojot Rīgā, ja satiku kādu cilvēku, galu galā izrādījās, ka viņš vai viņa ir no Kurzemes, vai pat vēl labāk – no Liepājas.

Liepājnieki nezaudē savu identitāti Rīgā?
Domāju, ka nē. Vidzemnieki ir teikuši, ka esam forši, protams, ir mums savs lepnums, ko nemākam noslēpt, nedaudz deguns ir gaisā, pastāvam par to, kas mums ir, piemēram, roks.

Ko stāstītu cilvēkam par Liepāju, kas šeit nekad nav bijis?
Par Liepāju var daudz stāstīt... Man ir arī sertifikāts kā Liepājas gidam. Ja es sāktu, tad nevarētu beigt stāstīt (smaida). Manā skatījumā vērtības ir pludmale, tāda nav nekur. Arī Karostas cietums, kas pasaulē ierindots kā ekskluzīvākā viesnīca. Arī Trīsvienības katedrāle, ar savu neatkārtojamo vērtību, kas mums Liepājā ir, un tās ir ērģeles.

Kādu tu iztēlojies Liepāju pēc 10 gadiem?
Novēlu sakārtot tās ēkas, kas ir atbaidošas. Graustam blakus ir jūgendstila nams. Jārāda tūristiem mājās un jāatvainojas, ka blakus ir nolaists. Novēlu, lai attīsta šo kūrorta zonu. Pagājušajā gadsimta sākumā tā bija attīstīta.

Kur Liepājā var atpūsties?
Vasarā pie jūras, protams. Parkā ar bērniem. Bet ar  naktsklubiem - diezgan pašvaki. Arī rokkafejīca ir palikusi otrā plānā. Aizejiet vienkārši uz teātri – būs atpūta (smejas)!