Liepājas Universitātes Senāts uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu veiktā studiju programmu "pārekspertēšana" rada aizdomas par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu.

Tā teikts atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem adresētajā vēstulē, ko parakstījusi Liepājas Universitātes (LiepU) rektora pienākumu izpildītāja Ieva Ozola, Senāta priekšsēdētāja Zanda Gūtmane un Studentu padomes priekšsēdētāja Elita Medne.

LiepU Senāts 9.novembrī pieņēmis lēmumu par atklātas vēstules nosūtīšanu atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem saistībā ar informatīvā materiāla "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)" publiskošanu. Materiālā esot saskatāmas radikālas pretrunas, kuru rašanos LiepU vēlas noskaidrot, lai rastu adekvātus risinājumus to novēršanā.

LiepU darbības pamats ir "Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018)", kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā ārzemju ekspertu ieteikumus. LiepU studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998.gada, kad valstī tika sākts studiju programmu akreditācijas process.

"Uzskatām, ka pāreja uz studiju virzienu vērtēšanu ir atbalstāma, tāpēc piedalījāmies Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai". 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā," teikts LiepU izplatītajā paziņojumā.

Liepājas Universitāte uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais materiāls "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)" ir pretrunā ar ESF projekta darbības rezultātiem, un demokrātijas un atklātības situācijā rada neizpratni par datu interpretāciju un tās iemesliem.

AIP īstenotā projekta realizācijā ieguldīts vairāk kā viens miljons latu no ESF, kā arī valsts budžeta līdzekļiem.

"Darbības, kas apšauba projekta mērķu sasniegšanu, apšauba arī ESF projekta līdzekļu izmantošanu un rada risku izlietotā finansējuma neattiecināšanai. IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu "pārekspertēšana" rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu," norāda LiepU.

Vēstulē prasīts izskaidrot IZM veiktā paralēlā pētījuma nepieciešamību pirms AIP īstenotā projekta darbības noslēguma, kā arī argumentēti pamatot informatīvajā materiālā aprakstītās metodikas izvēli.

Tāpat LiepU prasa atklāt ekspertu vārdus un institūcijas, kuras viņi pārstāv, kā arī sniegt pamatotu IZM augstākās izglītības attīstības stratēģiju reģionos, tostarp, Liepājas Universitātē.

"Liepājas Universitāte uzskata, ka studiju kvalitātes pilnveide var notikt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, taču pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija publiski pauž galvenokārt negatīvu vērtējumu par augstāko izglītību Latvijā, tādējādi neveidojot sabiedrības objektīvu izpratni par to," teikts LiepU paziņojumā.

Portāls jau rakstīja, ka 7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu, kurā piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.

Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.