Liepājniece Aija Miltiņa nudien ir kustīga kā ūdenszāle – te vienā valstī, te atkal citā, turklāt meitene aktīvi apraksta savus piedzīvojumus ārpus Latvijas robežām.

Meitene sapņo reiz blogā aprakstīto izdot grāmatā, bet šoreiz portālā dalās iespaidos par piedzīvoto auklīšu darbā Holandē un brīvprātīgās darbā Rumānijā – jā, nu jau Aija paspējusi ielēkt jaunā piedzīvojumā.

Dzīves skola Holandē

Pēc studijām Liepājas Universitātē Aija nolēma, ka pienācis laiks redzēt pasauli un, ka savā profesijā (jauniete beigusi Datordizaina programmu) varēs strādāt, kad būs vecāka. „Uzskatīju, kamēr esmu vēl jauna, jāizceļojas, jāizmanto visas iespējas, kas jauniem cilvēkiem tiek dotas,” teic Aija.

Par piedzīvojumiem Holandē, kur Aija devās kā starptautiskās programmas „au pair” auklīte, Aijas blogā (http://chapsiiite.blogspot.com/) var lasīt aptuveni 200 rakstu. Kas ir „au pair”? Tā ir iespēja jaunietei (jaunietim), kas sasniegusi 18 gadu vecumu, doties uz kādu valsti uz noteiktu laiku (parasti no pāris mēnešiem līdz gadam) viesģimenē pieskatīt bērnus.

Uz Holandi nolēmusi doties, jo pirms tam par šo valsti gandrīz neko nav zinājusi. Gadu un četrus mēnešus nodzīvojusi Holandes mazpilsētā Vasenārā (Wassenaar), kur pieskatīja divus bērnus – 4 gadus vecu meitenīti un 10 gadus vecu puiku. Aija atzīst, ka ģimene, kurā dzīvojusi, nav bijusi no lieliskākajām. „Bieži vien nācās piedzīvot stresa pilnas situācijas – reizēm līdz pat asarām.

Atskatoties uz laika Holandē, Aija atzīst, ka kopumā ar ģimeni sapratusies ļoti labi, taču līdz galam brīvit ajā nav sajutusies. „Tie tomēr bija un palika sveši cilvēki,” bilst jauniete.

Tomēr Aija ir ļoti pateicīga par iespēju būt šajā ģimenē kā „au pair” auklīte. „Daudz iemācījos un sapratu, ko vēlos no dzīves. Ieguvu daudz draugus, pārsvarā citas „au pair” meitenes,” atklāj Aija.

Viens no lielajiem bonusiem – meitene nostiprinājusi savu angļu valodas prasmi. Dzīvojot Holandē, liepājnieces atklājums bijis zemesriekstu sviesta mērce un vārītas kukurūzas vālītes. „Parasti holandieši mērci lieto ar vistu vai frī kartupeļiem, bet es liku klāt gandrīz visam,” smejas Aija.

Jauns izaicinājums – Rumānija

Kopš 29. februāra Aija atrodas Rumānijā. „Mani apstiprināja Eiropas brīvprātīgajā darbā. Uzturēšos Rumānijā deviņus mēnešus.

„Šobrīd atrodos Bajamarē (Baia Mare), tā ir neliela pilsētiņa Rumānijas ziemeļos. No vienas puses to ieskauj kalni, cauri pilsētai tek upe un te ir ļoti, ļoti daudz modernu un skaistu baznīcu. Pilsēta ir tik dažāda, jo te var pēkšņi no bagātnieku rajona nokļūt čigānu apdzīvotā, nolaistā pilsētas daļā. Vienu reizi sanāca iemaldīties. Sajūta nebija no patīkamākajām,” atceras liepājniece.

Kāpēc izvēlējusies brīvprātīgās darbu? Atbilde ir vienkārša: „Īstenoju sen loloto sapni...”.

Ikdienā Aija strādā „YMCA Baia Mare” (Young Men's Christian Association Baia Mare) un nodarbojos ar čigānu bērniem gan skolās, gan ārpus tām. Organizācijā darbojas 20 – 30 aktīvu un radošu vidusskolēnu, kuri iesaistīti koncertu, labdarības pasākumu, pārgajienu un citu pasākumu rīkošanā.

Ik nedēļu Aijas pienākums ir apmeklēt dienas centru nabadzīgajiem un čigānu ģimenēm, kur nāk bērni pirms vai pēc skolas. „Mēs spēlējamies, vadām dažādas darbnīcas. Jau pāris reižu esmu bijusi centrā, un bērni mani pazīst – draudzīgi sagaida,” smaida Aija.

Pašlaik kopīgiem spēkiem top Lieldienu dekorācijas un plānots kopā ar bērniem veidot fotoizstādi. Vēl Aija divas reizes nedēļā apmekle vietējo pamatskolu, kur kopā ar citu brīvprātīgo vada angļu valodas nodarbības. Kā vienu no metodēm izmanto spēles.

”Man patīk tas, ka "YMCA Baia Mare" varu izpausties un īstenot jebkuras savas ieceres un idejas. Pašlaik esam seši brīvprātīgie no Latvijas, Spānijas, Austrijas, Turcijas un Ukrainas. Te notiek spāņu valodas, ģitārspēles, akrobātikas, vācu valodas, apģērbu dizaina un angļu valodas nodarbības. Man pagaidām vēl nav savas darbnīcas, jo tikai nesen ierados, bet domāju, ka tas varētu būt saistīts ar foto un video. Vēl domāju par rotaslietu izgatavošanu, bet tad jau redzēs!” spriež Aija.

Par saviem piedzīvojumiem Aija varētu stāstīt un stāstīt. Par veclaicīgo dzīvoklīti un temperamentu, mentalitāšu atšķirībām, par Rumānijas vampīriem un piedzīvoto kultūršoku. Tāpēc ir vērts ielūkoties liepājnieces blogā (http://chapsiiite.blogspot.com/), kur visi notikumi tverti caur viņas prizmu.