20.janvārī Sanktpēterburgas valsts muzejā "Carskoseļskaja kolekcija", klātesot Latvijas ģenerālkonsulei Irinai Mangulei, atklāta liepājnieka Māra Uldriķa darbu izstāde un viņa darbu albums.

Albumu izdevis Sanktpēterburgas valsts muzejs "Carskoseļskaja kolekcija", un tā autori ir muzeja direktors Aleksandrs Ņekrasovs, kas albumu papildinājis ar savu tekstu, kā arī fotogrāfs Andrejs Kuzņecovs. Savukārt mākslinieka radošas biogrāfijas faktus aprakstījusi Irina Tīre, kas Māra Uldriķa dzīves pēdējos gandrīz desmit gados bija cilvēks, kas viņu gan mudināja gleznot un zīmēt, nodarbojās ar mākslinieka izstāžu rīkošanu, gan palīdzēja viņam sakārtot sadzīvi.

Albums izdots 500 eksemplāros krievu valodā, un tas turpina "Carskoseļskaja kolekcija" izdevumu sēriju par muzeja fondos plašāk pārstāvēto mākslinieku atstāto mantojumu.

Sanktpēterburgas muzejs gan iepircis Uldriķa darbus, gan no viņa radiniekiem saņēmis tos dāvinājumā.

Albuma un izstādes atvēršanā klāt bija Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Irina Mangule, bet māksliniece Irina Tīre savā ziņā pārstāvēja pašu Māri Uldriķi.

"Nedēļu iepriekš saņēmu ziņu par grāmatas un izstādes atklāšanu, un sestdien biju Sanktpēterburgā. Ceļojums gan iznāca padārgs, jo izstādes un grāmatas autori nebija paguvuši saskaņot šo notikumu ar Latvijas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā, lai nokārtotu vīzu un ceļa izdevumus. Taču prieks, ka Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Irina Mangule tomēr varēja būt klāt šajā notikumā un ka daļa grāmatas tirāžas šajās dienās atceļos arī uz Latviju."

Albuma ievadā Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā vicekonsule Laura Trēģere raksta: "Vienkāršas lietas dažkārt var nest sevī lielu saturu. [..] Tāpat kā lielu domu var izteikt ar dažiem vienkāršiem vārdiem, lielas lietas var zīmēt ar vienkāršu līniju uz vienkārša papīra. Lai vienkāršās lietas iegūtu lielumu, vajadzīgs Mākslinieks."

Portāls jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem Uldriķi pamanīja Sanktpēterburgas valsts muzeja "Carskoseļskaja kolekcija" vadītājs Aleksandrs Ņekrasovs, kurš Uldriķa talantu vērtēja ļoti augstu, nostādot viņu līdzās "mūsdienu Eiropas visaugstākā līmeņa māksliniekiem un tikai dažiem vistalantīgākajiem Pēterburgas māksliniekiem".

Ar Ņekrasova gādību Sanktpēterburgā notikušas vairākas Māra Uldriķa personālizstādes, viņa darbi bijuši arī krievu un latviešu mākslinieku kopizstādē Kronštatē, kā arī viena virziena mākslinieku grupas izstādē "Dzeltenais trijstūris", kurā, pēc Ņekrasova teiktā, "Māris bija zvaigzne".

Ņekrasovs sevišķi augstu vērtēja Uldriķa "konceptuālākos, lakoniskākos, asākos darbus, kas reizē ir arī ļoti izsmalcināti".

Vairāk nekā desmit Uldriķa darbi jau 2012.gadā bija iekļauti muzeja "Carskoseļskaja kolekcija" kolekcijā, kas savukārt iekļauta visas Krievijas vienotajā mākslas darbu datu bāzē. Pēc Ņekrasova teiktā, "Carskoseļskaja kolekcija" mākslas kolekcija tiek veidota, rūpīgi atlasot darbus, kas regulāri tiek izstādīta Eiropā, ASV un Krievijā.

Pateicoties draudzībai ar prāvestu Gati Mārtiņu Bezdelīgu, Ņekrasovs un arī Andrejs Kuzņecovs vairākkārt piedalījušies plenēros Latvijā, viņiem bijušas izstādes Sv.Jāzepa katoļu katedrāles tornī un Liepājas muzejā.

Nupat ar "Carskoseļskaja kolekcija" atbalstu Sanktpēterburgā izdots arī Gata Mārtiņa Bezdelīgas dzejoļu krājums ar autora zīmējumiem divās – latviešu un krievu – versijās.