Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) šogad sakrālā mantojuma finansēšanas programmā 500 000 eiro sadalīs 23 reliģisko organizāciju objektiem, informē NKMP pārstāve Agnese Rupenheite.

Viens no šiem objektiem ir arī Liepājas Lutera luterāņu baznīca, kurai jumta nomaiņas turpināšanai NKMP piešķīrusi 70 000 eiro.

Diemžēl finansējums izpalicis "Sv. Trīsvienības baznīcas atbalsta fondam", kas bija lūdzis arī šogad atbalstīt katedrāles restaurācijas papildu darbus.  Šobrīd kā portālam irliepaja.lv pastāstīja fonda vadītāja Ilze Vitāle, darbi pabeigt par 90%, taču

palikusi "delikātākā daļa" – portālu un skulptūru restaurācija, kas tomēr prasa ilgāku laiku, nekā sākotnēji plānots.

Līdz ar to visu darbu pabeigšana līdz aprīļa beigām tomēr nebūs iespējama. Taču pirmā pusgada laikā katedrāles atjaunošana tiks pabeigta, sacīja Vitāle.

2020. gada šogad sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ietvaros līdzekļi lielākoties piešķirti ēku saglabāšanai pašiem nepieciešamākajiem darbiem – jumtu sakārtošanai, atjaunošanas projektēšanai un avārijas situāciju novēršanai.

Šogad programmā saņemts rekordliels pieteikumu skaits – kopumā bija pieteikti darbi 108 objektos par 4,43 miljoniem eiro.

Lai nodrošinātu valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tajā skaitā Latvijas dievnamu, un reliģisko rituālu priekšmetu, kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Latvijā ir izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma.

Pirmo reizi sakrālā mantojuma finansēšanas programmu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde īstenoja 2018. gadā, tās ietvaros piešķirot 1 miljonu eiro 28 baznīcu restaurācijai vai glābšanas dokumentācijas izstrādei.

NKMP uzskata, ka sakrālā mantojuma finansēšanas programma sniedz nozīmīgu ieguldījumu sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanā – veido sakoptu kultūrvēsturisko vidi, tiek izrādīta uzmanība nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām, veikti ievērojama apjoma darbi, salīdzinot ar ieguldīto finansējumu.

Programma ir palīdzējusi glābt no bojāejas kultūras pieminekļus, un tās rezultātā bijusi iespēja vienā objektā paveikt lielāka apjoma darbus, novēršot objekta kritisko stāvokli, pavēstīja Rupenheite.