Ceturtdien, 8. jūlijā, pulksten 15 preses brīfingā, ko bija organizējusi Kultūras ministrija, "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" starptautiskās žūrijas komisijas priekšsēdētāja Suvi Innile nosauca tās Latvijas pilsētas, kuras rekomendē izvirzīšanai "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" statusa nākamajai atlases kārtai.  Šo pilsētu vidū ir arī Liepāja. Pārējās – Daugavpils, Jūrmala un Valmiera.


Innile, kura ir ne tikai "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" žūrijas komisijas priekšsēdētāja, bet arī starptautisku kultūras projektu eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi (tostarp vadījusi Turku pilsētas sagatavošanos Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursam un programmas īstenošanu) un Somijas valsts simtgades programmas vadītāja, atzina, ka pieņemt lēmumu, kurām pilsētām varētu būt augstākais potenciāls iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, žūrijai nav bijis viegli.


Mediju pasākumā piedalījās arī Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas konkursā noteiktajā termiņā tika saņemti deviņu Latvijas pilsētu pieteikumi. Uz šo titulu 2027. gadā pretendēja Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Šonedēļ, no 5. līdz 7. jūlijam, attālinātā tiešsaistes formātā notika priekšatlases prezentācijas, kurās Latvijas pilsētas iepazīstināja ar savu pieteikumu un programmu starptautisko žūriju.
 
Pašvaldību pieteikumus starptautiska ekspertu komisija 11 locekļu sastāvā izvērtēja šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteikto. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā četrus gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.
 
Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
 
Jau ziņots, ka 2008. gadā pieteikumus "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014" atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām – Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā. Šoreiz kāda no deviņām Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai iegūs jau otro reizi.

*Žūrijā darbojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.