Sveicot ar pavasara iestāšanos un novēlot priecīgas Lieldienas, piedāvājam ieskatīties galerijas "Romas dārzs" kolekcijā esošajā mākslinieka Kārļa Sūniņa 1979. gadā gleznotajā ainavā.


Neraugoties uz to, ka mākslinieks darbam nav devis nosaukumu, gleznā redzamais pauž optimistisku un saulainu pavasara noskaņu, ko arī ikvienam vēlam izbaudīt šajā nedēļas noaglē!


Gaisīgā un viegli caurspīdīgā akvareļtehnikā gleznotā ainava attēlo saules pielietu pavasara dienu upmalā, kad tikko plaukušās koku lapiņas rada gaiši un maigi zaļas migliņas nojausmu koku zaros. Tumšie koku stumbri izceļas uz upītes dzidrā ūdens fona. Mākslinieks izvēlējies savabīgu kompozīcijas rakursu, kas skatītājam rada sajūtu, ka viņš atrodas gravas malā, kur lejā saules izgaismota tek dzidra ūdens straume un vilinoša taciņa aicina pastaigāties un paklausīties putnu treļļus.


Kārļa Sūniņa daiļrades mantojums ir bagātīgs, galvenokārt viņš darbojies akvareļglezniecībā un uzskatāms par vienu no būtiskākajiem latviešu akvareļskolas pamatlicējiem. Vistuvākie žanri Kārlim Sūniņam bija ainavas un klusās dabas. Gleznojis arī abstraktus ziedu gleznojumus.



Mākslinieks ir gleznojis panorāmas ainavas ar dūmakainām tālēm un baltiem mākoņu kalniem dzidrajās debesīs, gan zeltainu jūras liedagu, kā arī klusus un idilliskus ezeru un upju līčus. Darbi ir piesātināti ar daudzveidīgi niansētām dabas izjūtām, radot liriski apgarotu skatījumu uz dabu, dzīvi un tās parādībām.


Akcentējot krāsu un formu daudzveidību, ko iespējams ietvert savos darbos, mākslinieks teicis:


"Manas dzīves sapnis ir radīt gleznu, kurā ziedētu viss – koki, daba, debess."

Mākslinieka darbi ir nepretenciozi, gleznoti ar dziļu iejūtību un filigrānu, bagātu apdari. Mākslinieks ir labs formas meistars un zīmētājs, viņam ir pazīstamas labākās akvareļglezniecības tradīcijas, tās viņš arī ir bagātinājis, dodot savu ieguldījumu. Darbu radīšanā izmantojis dažādus tehniskos izteiksmes līdzekļus, to starp pludinājumus. Sūniņa darbos atklājas ne tikai laba zīmētāja, bet arī lieliska formas meistara talants.


Kārlis Sūniņš dzimis 1907. gada 27. februārī Talsu apriņķa Laidzes pagasta Skoru mājās zemnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā sāka mācības Rencēnu pagasta Birzes pagastskolā, tās turpināja Stendes pamatskolā, Talsu pilsētas pamatskolā un Talsu vidusskolā, kur skolotāja Kārļa Šprunka iedvesmots, nolēma turpmāko dzīvi saistīt ar mākslu. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1927—1934), kur beidza profesora Jāņa Kugas Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Dekoratīvs gleznojums vestibilam". Bija Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, 1944. gadā kļuva par Mākslinieku savienības biedru. Strādājis par kompozīcijas pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1944—1967).


Agrīnajā posmā, 1930. gados mākslinieks darbojies dekoratīvajā glezniecībā, pielietojot temperas tehniku radījis vairākus dekoratīvus panno dažādās sabiedriskās celtnēs, to vidū Cēsu sanatorijā, Siguldas Rakstnieku pilī un Valsts Zemes bankas ēkās un Valsts prezidenta rezidencē. Darbi radīti dekoratīvā vispārinājumā ar zināmu teiksmainu idealizāciju, atveidojot dzimtās āres, tajās darbojošies ļaudis, kas šķietami nākuši no tautasdziesmām. Vēlākos darbos arī saglabājas un ir jūtams tautas gara mantu un etnogrāfijas ietekme.


1937. gadā Latvijas bankas galvenās ēkas kāpņu telpas otrajā stāvā izveidoja Kārļa Sūniņa sienas panno, kas veido vienotu sešu gleznojumu ciklu – "Siena grābēja", "Sējējs", "Zvejnieks", "Līdumlīdējs", "Ābolu vācējas" un "Gane". Darbs izpildīts temperas tehnikā uz audekla, kas uzlīmēts uz apmetuma. 1990. gadā šie Kārļa Sūniņa gleznojumi tika restaurēti.


1939. gadā Sūniņš ilustrēja Rabindranata Tagores "Gāju putni" un "Zelta laiva". Ilustrēto grāmatu loks ir plašs, to vidū var minēt grāmatas pasaka "Lāču Krišus" (1947), pasaku krājums "Zelta tīnīte" (1955), latviešu tautasdziesmu krājums "Upe, upe, Daugaviņa" (1957), Rabindranata Tagores "Dārznieks" (1957), "Gāju putni" (1960), Andreja Upīša "Jaunā dzērve" (1958), latviešu tautas pasakas "Divi brāļi" (1959), "Zelta ābele un sudraba avots" (1961) un daudzas citas. Mākslinieks ir bijis viens no sava laika veiksmīgākajiem grāmatu ilustratoriem, risinot kā latviskās, tā arī austrumnieciskās tēmas.


Ilustratora darbs un temperas tehnika dekoratīvajos uzdevumos mākslinieku pakāpeniski tuvināja akvareļglezniecībai, līdz viņš kļuva par šī žanra meistaru.


Darbi eksponēti bijušās PSRS republikās, kā arī Vācijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Bulgārijā. Mākslinieks izstādēs piedalījies no 1929. gada. Piedalījies Kultūras Fonda un Neatkarīgo mākslinieku vienības rīkotajās izstādēs. Piemiņas izstādes bijušas daudzās Latvijas pilsētās. Personālizstādes tikušas noorganizētas Rīgā (1967, 1972, 1977), Tukumā, Koknesē, Jēkabpilī, Ventspilī, Kuldīgā, Talsos un Liepājā (1972).


Miris 1979. gada 13. februārī Rīgā.


Materiāls sagatavots izmantojot interneta resursus.