Zelma Tālberga. "Kukainīši"

Pārskatot galerijas "Romas dārzs" krājumu, uzmanību piesaistīja grafika oforta tehnikā gadalaikam atbilstošās noskaņās, kurā attēlots kukainīšu pulciņš – taurenīši, sienāzīši, skudriņas un vabolītes, kas jautri dejo un muzicē zem sēnītes. Paraksts zem darba liecina, ka tas ir grafiķes Zelmas Tālbergas (1900–1972) darbs "Kukainīši", piezīmes rāmējuma otrā pusē – tas veltīts Ritai, 1943.gada aprīlī Rīgā. Mākslinieces radītā kompozīcija, tonāli smalkais tehniskais izpildījums un tēlainā izdoma rosina fantāziju un vēlmi izpētīt šo smalko ilustrāciju.

Zelma Tālberga strādāja oforta tehnikā, nereti izmantoja akvatintu, auksto adatu un mīksto laku, gleznojusi arī akvareļus (piemēram, "Alpu vijolītes"). Ofortā māksliniece centusies izpētīt visas tā tehniskās iespējas. Viņas melnbaltās grafikas ir gleznieciskas un mākslinieces risinātās kolorīta problēmas dažkārt rada pat krāsainības izjūtu.

Zelma Tālberga. "Alpu vijolītes"

Grafikās viņa atveidojusi reālistiskas Latvijas ainavas un pilsētu skatus. Kultūrvēsturiska nozīme ir dokumentāli precīzi fiksētajai Rīgas ainavai ("Skolas ēka pulkveža Brieža ielā"). Darinājusi portretus litogrāfijas tehnikā.

Māksliniece Zelma Tālberga dzimusi 1900.gada 13. martā Zemgalē, Šķibes pagasta “Lejaspluņķos" lauksaimnieku ģimenē. Skolas gaitas sākusi Šķibes pagastskolā un Kleinberga ģimnāzijā Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Lēdurgu, tālāk uz Petrogradu, kur pabeidz ģimnāziju. Latvijā Zelma Tālberga atgriežas 1919.gadā.

Turpināt izglītošanos un pievērsties mākslas jomai viņu rosināja dzejniece Elza Stērste, kas reiz ciemojoties "Lejaspluņķos", ierauga Zelmas zīmējumus. Lai gan ģimenes rocība nav liela un vecākiem jāatjauno karā izpostītā māja, Zelma Tālberga 1925.gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā. Jau studējot pie profesora Riharda Zariņa, viņu piesaista grafikas māksla un aizrauj oforts ar savām plašajām iespējām izvērst zīmējumu un panākt lielu tonālo bagātību. 1932.gadā viņa gatavo diplomdarbu "Lauku podniecība", kurā darba procesā attēlots Cēsu podnieks Ieviņš. Diplomdarbu māksliniece aizstāvēja un diplomu saņēma 1933.gadā.

Zelma Tālberga. "Skolas ēka pulkveža Brieža ielā"

Pēc studijām 1934.gadā Zelma Tālberga strādā tekstiluzņēmumā "A. Dancigers" par zīda audumu rakstu zīmētāju. 1935.gadā jaunā māksliniece saņem pasūtījumu no grāmatu izdevniecības "Valters un Rapa". Pirmās ilustrācijas darinātas "Vieglajai ābecei", pēc tam sadrabība turpinās un Z. Tālberga ilustrējusi vēl citas bērnu grāmatas. 1937. /38. mācību gadā māksliniece strādā par vizuālās mākslas skolotāju Ilūkstē, iegūtā pieredze ļauj labāk izprast bērnu psiholoģiju, viņas radītās ilustrācijas kļūst sevišķi izjustas un humora apdvestas. Z. Tālbergas ilustrācijām zīmējuma un akvareļa tehnikā raksturīgs detalizēts zīmējums un dzidri krāstoņi.

Kopš 1935.gada Zelma Tālberga aktīvi piedalījās izstādēs. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijas Mākslas akadēmijas studenšu biedrības "Veidola" un Neatkarīgo mākslinieku biedrības dalībniece. Pēc kara viņa iestājas Mākslinieku savienībā. Personālizstādes notikušas Rīgā, Liepājā, Madonā (1944, 1971), piemiņas izstādes – Rīgā, Dobelē.

Galerijas krājumā ir vēl trīs mākslinieces darināti darbi, kas liecina par viņas daiļrades tēmām un izmanotajām tehnikām – gan ziedi akvareļtehnikā, gleznoti mākslinieces studiju laikā 1930.gadā, gan piecdesmitajos gados zīmētā skolas ēka pulkveža Brieža ielā Rīgā, gan detalizēti atainots kolorēts Vecrīgas skats bez datējuma.

Zelma Tālberga. "Vecrīga ziemā"

Informācija sagatavota izmantojot Zelmas Tālbergas reprodukciju albumu, izdevniecība "Liesma", 1970 un enciklopēdiju "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" III daļa.