Viesnīcas "Promenāde" interjerā apskatāma liela daļa dažādu Latvijas mākslinieku darbu izlase no galerijas "Romas dārzs" kolekcijas krājuma. Viens no izcilākajiem autoriem Latvijas mākslas vēsturē, kura gleznas atrodas viesnīcā, ir Jānis Roberts Tillbergs (1880-1972) – gleznotājs, grafiķis un pedagogs.


Mākslinieks gleznojis daudzu slavenu personu portretus, dekoratīvas un figurālas stājkompozīcijas ar kara notikumu, etnogrāfiskiem, reliģiskiem sižetiem un vēsturiskiem tēliem.

Tāpat Tillbergs gleznojis aktus, studijveida ainavas, grafiskās ilustrācijas un karikatūras, pievērsies tēlniecībai un naudas zīmju dizainam.


Galerijas kolekcijā ir trīs mākslinieka gleznas. Restorānā "Piano" ir iespējams apskatīt divas mākslinieka gleznas ar Liepājas ostas skatiem – galerijas viens no kolekcijas veidošanas kritērijiem ir darbi, kas ataino Liepājas pilsētainavu. Šīs mākslinieka fiksētās laikmeta liecības rāda Liepājas ostas aktīvo dzīvi divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados.


Savukārt viesnīcas kamīnzālē eksponēts sievietes portrets. Lielformāta (120x87 cm) eļļas gleznā "Sievietes portrets" attēlota skaista sieviete greznā tērpā. Anonīmās modeles portrets ir klasisks salonportretu paraugs, kurā redzama tēla idealizācija un reprezentācija, izceļot gan modeļa skaistumu, gan tā raksturu. Kā liecina interneta resursi, gleznas nosaukums ir "M.O. portrets" un tā publicēta žurnālā "Atpūta" 1934. gadā.


Jānis Roberts Tillbergs dzimis 1880. gadā Rīgā dzelzceļnieka ģimenē. Interese par tēlotāju mākslu radusies, mācoties Rīgas pilsētas reālskolā (1892 – 1898). Pēc tās pabeigšanas, strādājot peļņas darbu, Tillbergs apmeklēja Rīgas amatniecības skolas vakara kursus, kur mācījās zīmēšanu pie B.Borherta un veidošanu pie A.Folca.


1900. gadā viņš aizbrauca uz Sanktpēterburgu un papildinājās L.Dmitrijeva-Kavkazska studijā. 1901. gadā tika uzņemts Mākslas akadēmijā un studēja tur līdz 1909. gadam. No 1904. gada Tillbergs bija D.Kardovska meistardarbnīcas audzēknis. Kardovska ietekmi jāuzskata par izšķirošo faktoru mākslinieka veidošanās procesā. Studiju laikā vasarās Tillbergs glezno ainavas, portretus, arī klusās dabas. Tāpat studiju gados apgūst arī monumentālās glezniecības tehnikas, fresku, kā arī dažādas grafikas tehnikas.


J.R.Tillbergs "Sievietes portrets".


1905. un 1906.  gadā, kad revolucionāro nemieru laikā studijas akadēmijā tika pārtrauktas, Tillbergs apceļoja Rietumeiropas pilsētas un ilgāk uzturējās Parīzē, kur apmeklēja Žaka Emīla Blanša darbnīcu un iepazinās ar muzeju ekspozīcijām.


1910. gadā piedalījās pirmajā latviešu mākslinieku izstādē. Nākamajā gadā uzsāka darbu Rīgas pilsētas mākslas skolā, bija viens no Latviešu mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem, 1914. gadā kļuva par tās priekšsēdētāju. 1911. – 1915. gados dzīvodams Rīgā paralēli darbam un sabiedriskajām aktivitātēm visvairāk glezno portretus, par ko saņem sabiedrības atzinību.


Pirmā pasaules kara laikā viņš no 1915. gada dienēja Krievijas impērijas armijas Sarkanajā Krustā, pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā darbojās Petrogradā. Pēc neilgā pasniedzēja darba Vitebskā (1918 – 1919)


Tillbergs 1920. gadā atgriezās Rīgā un nākamā gadā sāka vadīt Figurālās glezniecības meistardarbnīcu jaundibinātājā Mākslas akadēmijā,

paliekot par tās vadītāju līdz 1932. gadam, turpinot pasniegšanu savā privātstudijā un izveidojot veselu sekotāju grupu jauno mākslinieku vidū, ko var apzīmēt par "Tillberga skolu".
1920. – 30. gados Tillbergs saņem vairākas Kultūras fonda prēmijas. 1934. gadā par godu 30 darba gadu jubilejai sarīko pirmo personālizstādi. Savukārt 1927. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.


1944. gadā viņš kopā ar sievu dodas uz Vāciju meklēt dēlu, ko atrod Drēzdenē. Sākoties kaujām, viņi tiek nosūtīti uz Čehoslovākiju, kur J. R. Tillbergs līdz 1945. gadam strādā par retušētāju pie kāda privātfotogrāfa. 1946. gadā atgriežas Latvijā, un tajā pašā gadā iestājas Mākslinieku savienībā.


1946. – 48. gados mākslinieks strādā J. Rozentāla Rīgas pilsētas mākslas skolā. 1947. gadā LPSR Valsts Mākslas akadēmija nodibina Portreta klasi un Tillbergs kļūst par tās vadītāju. 1948. gadā viņam tiek atjaunots profesora grāds. 1955. gadā Tillbergam piešķirts Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.


1957. gadā Tillbergs aiziet no darba LPSR Valsts Mākslas akadēmijā un velta sevi tikai mākslai – glezno, zīmē, nodarbojas ar tēlniecību. 1960. gadā noorganizēta 80. dzimšanas dienai veltīta izstāde. 1961. gadā personālizstāde Tallinā, 1970. gadā – Rīgā 90. dzimšanas dienai veltīta izstāde.


J. R. Tillberga darbi glabājas Rīgā Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas komponistu savienībā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Tukuma muzejā, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, Kuldīgas novadpētniecības muzejā, Latvija Vēstures arhīvā, Sanktpēterburgā Mākslas akadēmijas un Valsts Krievu mākslas muzejos, privātkolekcijās.


Miris 1972. gada 7. novembrī Rīgā.

Raksts sagatavots izmantojot interneta resursus.