Jānis Cielavs "Zinaidas Liepiņas portrets".


Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir vairāku mākslinieku darbi, kuru radošo darbību ietekmēja divdesmitā gadsimta vēsturiskie notikumi un politiskās norises Latvijā, gan pasaulē. Viens no radošās inteliģences pārstāvjiem, kas 1944. gadā devās emigrācijā bija mākslinieks Jānis Cielavs.


Galerijas kolekcijā ir divi viņa darbi – reprezentatīvs jaunas sievietes portrets un miniatūra sieviešu aktu kompozīcija "Peldētājas".

Eļļas gleznas nosaukums ir "Zinaidas Liepiņas portrets". Kas ir šī jaunā, skaistā sieviete?


Zinaida Liepiņa (1907–2000) jaunībā bija Latvijas vieglatlēte, un arī viņai nācās emigrēt uz Vāciju.


Zinaida Liepiņa ar labiem panākumiem piedalījās sacīkstēs 60 m un 100 m skriešanā, tāllēkšanā, augstlēkšanā un pieccīņā. Viņa ir izcīnījusi 12 Latvijas čempiones titulus, kā arī 14 reizes labojusi Latvijas rekordus dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Personiskie rekordi sasniegti 100 m disciplīnā – 13,0 s (1930. gads), augstlēkšanā – 1, 36 m (1930. gads), tāllēkšanā – 5, 185 m (1925. gads).


Zinaida Liepiņa bija viena no pirmajām Latvijas sievietēm, kas piedalījās olimpiskajās spēlēs.


Viņa un vieglatlēte Elfrīda Karlsone pārstāvēja Latvijas valsti IX Olimpiskajās spēlēs 1928. gadā Amsterdamā. Zinaida Liepiņa startēja 100 metru skrējienā, bet diemžēl olimpiskajās spēlēs viņai neizdevās parādīt savu labāko sniegumu.


1934. gadā Zinaida precējusies ar Valdemāru Zāģeru. Viņi izbrauca no Latvijas bēgļu gaitās 1944. gadā. Zāģeru ģimene no bēgļu nometnes Vācijā 1946. gadā pārcēlās uz ASV, Pensilvānijas pavalsti, kur nodzīvoja līdz mūža galam.


Šobrīd glezna atrodas viesnīcas "Promenade Hotel" interjerā, glezna nav datēta un galerijai nav zināms arī gleznas ceļš līdz nonākšanai mākslas tirgū.


Jānis Cielavs bijis iecienīts salonu un reprezentīvo portretu gleznotājs gan Latvijā, gan trimdā.


Gleznojis arī sadzīviskas kompozīcijas – tirgus ainas, kafejnīcas skatus.


Jānis Cielavs dzimis 1890. gada 15. jūlijā Rīgā būvuzņēmēja ģimenē. Beidzis 1909. gadā Aleksandra ģimnāziju, kam sekojušas tieslietu studijas Pēterburgas universitātē no 1909. gada līdz 1911. gadam.


No 1911. gada apguvis gleznošanu Rīgā, mācoties Rīgas pilsētas mākslas skolā, kā arī papildinājies glezniecībā Pirmā Pasaules kara gados Penzā un Taškentā. Strādājis žurnālos "Rūgtās Drapes" un "Ho-Ho" par karikatūristu. 1940.  un 1941. gadā bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.


1944. gadā emigrējis sākumā uz Vāciju, tad uz Austriju, kur papildinājies mākslas institūtā. Vēlāk devies uz Parīzi (1946), kļūstot par savienības "Societies National des Beaux-Arts" mūža biedru un piedaloties salona izstādēs. 1949. gadā emigrējis uz ASV, Ņujorku, kur pārticis no profesionāla gleznotāja darba. Miris 1968. gada 11. novembrī Ņujorkā.
1923. gadā pievienojies Rīgas mākslinieku grupai. Mākslinieciskās darbības sākumā strādājis reālismā ievirzē.

Vēlāk sācis lietot asākas kontūras, uzsvēris lietu raupjumu un nedaudz ģeometrizējis formas, tuvinoties tolaik latviešu glezniecībā populārajām franču mākslas tradīcijām.


1930. gados raksturīga nosliece uz plašu atmosfēras atveidojumu, otas raksta dažādību un pustoņu attiecības lietojumu. Mākslinieks kļuvis noskaņā romantisks un glezniecībā atraisītāks.


Mākslinieks piedalījies izstādēs no 1920. gada, darbi tikuši eksponēti visās Latvijas Kultūras fonda rīkotajās un arī valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs. Personālizstādes bijušas Rīgā 1930. gadā un trimdā 1957. gadā R.Kalniņa vadītajā mākslas salonā "Franču mākslas centrs".


Materiāls sagatavots izmantojot interneta resursus olimpiade.lv, latvijassports.lv un Latvijas enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 1. daļa.