Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā skaitliskā pārākumā ir mākslinieku vīriešu darbi. Tas ir likumsakarīgi, jo arī ielūkojoties Latvijas mākslas vēsturē, redzams, ka daudz lielākā skaitā un nozīmīgāku vietu ieņem vīriešu kārtas mākslinieki, bet ne mazāk spēcīgas mākslinieces-sievietes palikušas ēnā. Tāds liktenis bijis arī talantīgajai māksliniecei Lūcijai Kuršinskai, kura 1917. gada 17. septembrī salaulājās ar ārstu un rakstnieku Andreju Kurciju (īstajā vārdā Kuršinskis).


Andrejs Kurcijs (1884–1959), bija latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis, Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijas biedrs, Tautas padomes loceklis (1918–1920), Satversmes sapulces deputāts (1921–1922), 3. Saeimas deputāts (1928–1931), Liepājas pilsētas domnieks.


No 1917. gada līdz pat dzīvesbiedra nāvei 1959. gadā Lūcija Kuršinska bijusi sava vīra privātsekretāre, pārrakstot viņa darbus. Šo ģimenes apstākļu dēļ glezniecībai viņa nodevusies neregulāri.
Galerijas kolekcijā ir Lūcijas Kuršinskas (1894–1976) divas gleznas. Glezna "Ēdolē" (1944) šobrīd atrodas restorānā "Piano", bet otra glezna – "Rozes" – rotā viesnīcas "Art Hotel Roma" viesu numuru.


Lūcija Kuršinska (dzim. Driķe) dzimusi 1894. gada 15. aprīlī Cēsu apriņķa Rāmuļu pagasta "Krastiņos" muižas pārvaldnieka ģimenē. Dažādos izziņas avotos māksliniecei ir minēti divi citi vārdi Minna un Līvija.


Lūcija Kuršinska "Rozes".


1900. gadā ģimene pārcēlās uz Kurzemi, un no 1904. līdz 1909. gadam Lūcija mācījusies Ventspils ģimnāzijā. Mākslas pamatus viņa apguva Rīgas pilsētas mākslas skolā (1909–1913) pie māksliniekiem Vilhelma Purvīša un Jāņa Roberta Tillberga. Lūcijas kursa biedri bijuši vēlāk latviešu mākslā labi zināmie mākslinieki Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Eduards Lindbergs, u.c. Studiju laikā darbojusies studentu biedrībā "Zemgalija". 1915. gadā devusies uz Pēterpili, kur mācījās Pēterpils Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, un no 1916. līdz 1918. gadam studējusi Pēterpils Mākslas akadēmijā, glezniecību apguvusi pie Kuzmas Petrova-Vodkina.


1920. gadā Lūcija mācījusies Birutas Skujenieces dramatiskajos kursos, bet 1921. gadā papildinājusies mākslas studijās Minhenē.


Bijusi zīmēšanas un rasēšanas skolotāja Jelgavas pamatskolā (1914), I. Priedes augstākajā meiteņu skolā, Rīgas pilsētas pamatskolā (1919). Pēckara periodā, kopš 1946. gada, strādāja kombinātā "Māksla".


1941. gadā ar vīru devās bēgļu gaitās un nokļuva Krievijā. Ciešot grūtības un badu, devās uz Ziemeļkaukāzu, kur nokļuva vācu okupācijas zonā. 1943. gadā Kuršinski atgriezās Latvijā un apmetās pie radiem Ēdolē.


Līdz 20. gadu vidum savā daiļradē pievērsusies kubismam – gleznojusi kubistiski ģeometrizētas kompozīcijas. Zīmējusi arī metus traukiem Rīgas porcelāna darbnīcā "Baltars", kas pastāvēja no 1924. līdz 1929. gadam. Viens no darbnīcas "Baltars" vadošajiem māksliniekiem un izveidotājiem bija Kuršinskas brālēns Romans Suta – gleznotājs, grafiķis, dizainers un pedagogs.


Vēlāk gleznās atklājas interese par tonālajām attiecībām. Gleznojusi portretus, neliela formāta žanra gleznas, ainavas un ziedus. No 1945. gada pievērsusies ainavu un kluso dabu gleznošanai. Šā perioda darbiem raksturīgi spilgti krāsu salikumi, atraisīta, brīva gleznošanas maniere.


Izstādēs piedalījusies no 1941. gada. Piemiņas izstāde notikusi 1994. gadā Rīgā.


Informācija sagatavota, izmantojot interneta resursus un enciklopēdiju "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" IV daļa.