Galerijas Romas dārzs kolekcijā ir vairāk nekā trīsdesmit Liepājas mākslinieku darbi – ir autori, kuru atstātais mantojums ir plašs un bagāts, un ir autori, kuru atstātie darbi ir reti un maz zināmi.  Mākslinieka un pedagoga Kārļa Celmiņa kolekcijas daļa, lai arī ir pavisam neliela, tomēr ne vienveidīga un rod ieskatu viņa daiļradē. Galerijas krājumā šobrīd ir pieci viņa darbi – eļļas gleznas "Zvejlaiva", "Ainava" un "Purenes", kā arī akvarelis "Ievziedi" un kompozīcija ar stilizētu dabas formu motīvu "Zivis", darbi ir mākslinieka parakstīti, bet nav datēti.

Kārlis Celmiņš "Purenes".

Mākslinieka Kārļa Celmiņa dzīves aktīvākie gadi noritēja 20. gadsimta spilgtāko un traģiskāko notikumu laikā, kas ietekmēja un veidoja mākslinieka likteni un radošās dzīves ceļu. Viņa vārds ierakstīts Liepājas kultūras vēsturē, lai arī mākslinieka dzīves ceļš sācies Vidzemē, tomēr  mūža otro pusi viņs pavadījis  Liepājā.

Kārlis Celmiņš dzimis 1894. gada 11. septembrī Cēsu apriņķa "Pelītēs" Annas un Jāņa Celmiņu ģimenē, kā piektais bērns –  jaunākais brālis četrām māsām.  Mākslinieka vecākā māsa  Elza Klaustiņa  ir ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā ievērojamā latviešu sabiedriskā darbiniece.

Kārlis Celmiņš "Ainava".

Pēc Cēsu reālskolas beigšanas Kārlis dodas uz Strogonova Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Maskavā, ko pabeidz 1915. gadā. Kopizstādēs piedalījies kopš 1913. gada. Pirmā pasaules kara laikā iesaukst karadienestā, kur nav nācies lietot ieročus, bet gan gleznot svētbildes.

1918. gadā K. Celmiņš atgriežas Latvijā, un strādājis par zīmēšanas skolotāju Madonā. No 1920. gada bijis pedagogs Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā. Bijis Neatkarīgo mākslinieku vienībā un biedrībā "Zaļā vārna".

Kārlis Celmiņš "Ievziedi".

Arī K. Celmiņa daiļradi var iedalīt divos posmos. Līdz 1944. gadam strādājis iztēles vadīts, ar dekoratīvu pieeju akcentējot līniju un ritmu. Pievērsies arī grafikai un lietišķajai mākslai.

Darbojies arī tēlniecībā, veidojis pieminekli Pirmā pasaules karā kritušajiem Ložmetējkalnā (1924) un darinājis metu pulkveža O. Kalpaka piemineklim (1926).

No Jelgavas perioda mākslinieka darbi ir Vatikānā, Zviedrijā, Amerikā, Krievijā.

Traģiski māksliniekam izvērtās 1944. gadā kara izraisītais ugunsgrēks Jelgavā.  Neilgi pirms piecdesmit gadu jubilejas sadega viss viņa radošā mūža veikums.

1946. gadā K. Celmiņš ieradās Liepājā. Strādājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur vadīja Metāla un dzintara apstrādes nodaļu.

Kārlis Celmiņš "Zvejlaiva".

Pēc traģiskā zaudējuma radošā atdzimšana bijusi mokoši lēna. Viņa pirmo piedalīšanos izstādē Liepājā pavada iznīcinoša kritika avīzē "Komunists" – mistika, nezinātniskums, atkāpšanās no sociālistiskā reālisma principiem. 1950. gadā Kārli Celmiņu izslēdz no Latvijas PSR Mākslinieku savienības.

Tikai piecdesmito gadu beigās viņa māksla atguva pilnskanīgumu. Sarīkojis vairākas personālizstādes Liepājā, Jelgavā, Cēsīs, 1957. gadā atkal uzņemts Mākslinieku savienībā. Liepājas periodā mākslinieks pievērsies galvenokārt portretam, izkopis plastisko formu.

Savos darbos Celmiņš ir romantiķis, brīvdomātājs un viņa veidotie portreti ir viens no meistara iemīļotākajiem žanriem.

Mākslinieks bijis arī teicams sudrabkalējs, strādājis ar eļļu, pasteli, zīmuli. Viņa darbi ļauj sajust mākslinieka lielo, nedaudz mistiskas noskaņas piepildīto mīlestību uz dabu, pietāti pret formu, kuru perfekti pārvaldīja, dziļu nacionālo izjūtu.

Mākslinieks Kārlis Celmiņš miris 1973. gada 16. oktobrī.

Informācija sagatavota izmantojot interneta resursus,  Latvijas enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 1. daļa,  laikraksta "Kurzemes Vārds" 2014. gada 7. oktobra   pielikumā "Kultūras Pulss" publicētais Liepājas muzeja Kultūrvēstures U. Gintneres raksts "Mākslinieks un Laiks. Kārlim Celmiņam – 120"