Galerijas "Romas dārzs" kolekcijā ir vairākas mākslinieka, izcilā ainavista Harija Veldres (1927–1999) gleznas, kas eksponētas gan viesnīcas "Promenade", gan "Art Hotel Roma" viesu numuros. Gleznotāja Harija Veldres spēcīgi tonāli bagātās un izjustās ainavas ir atzinīgi novērtējuši mākslinieka kolēģi, kritiķi un arī daudzie skatītāji.

Veldre gleznojis dekoratīvi impresionistiskas ainavas, atklādams gadalaiku noskaņas,

savā daiļradē balstoties dziļās un neatlaidīgās studijās, meklējot savu skatījumu Latvijas dabas atklāsmei dažādos gadalaikos.


Harijs Veldre "Vakars".


Harijs Veldre ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses Latvijas reālistiskajiem ainavistiem – plenērists, kas turpināja izkopt latviskās ainavas glezniecības tradīcijas. Uzskatīdams, ka labs ainavists nevar sēdēt vienā vietā, viņš ar savu krāsu kasti padusē apbraukājis visu Latviju. Veldres vienaudži ir Leo Kokle, Henrijs Klēbahs, Vladimirs Andrijenko, Kārlis Cīrulis, Pauls Duškins, kuru darbi arī atrodas galerijas "Romas dārzs" kolekcijā.

Divdesmitā gadsimta otrajā pusē gleznotie darbi, atspoguļo laiku, kad mākslinieks ir atradis un izkopis savu skatījumu.

Mākslinieka brieduma periodā viņa glezniecību raksturo detaļās bagāts, bet izjūtās un krāsu valodā apvaldīts stāstījums.

Viņa glezniecībā nav ārišķīgi efekti, akcentētu bravūra, svinīgs patoss vai dzejiska jūsma. Harija Veldres stāstījums par Latvijas dabu ir neatkārtojams savā rāmajā ikdienišķumā.

Gleznās mākslinieks atklājis gadalaiku noskaņas, jūtīgi uztvēris un atainojis dabas noskaņu spektru. Mākslinieka iecienītie motīvi ir bērzu birztalas ar straujiem pavasara ūdeņiem, zvejniekciemati ar maziem namiņiem un koku puduriem, kas sagūluši jūras krastā.


Īpaši meistarīgi mākslinieks ataino Latvijas dabu no pirmā sniega līdz pēdējām upē kūstošām ledus atlūzām.


Pievēršoties rudens un pavasara ainavai, mākslinieks tuvojas tam Latvijas dabas aspektam, ko izkopis Vilhelms Purvītis,

savukārt zaļpelēkie un brūnpelēkie toņi viņa paletē norāda uz zināmu tuvību ar Valdi Kalnrozi.


Harijs Veldre "Lāčupīte".


Harijs Veldre lielu vērību veltīja gleznas virsmas apdarei, uzskatīdams to par vienu no galvenajiem mākslinieciskās formas elementiem. Strādājis eļļas tehnikā, bieži lietojis paletes nazi.

Veldre īslaicīgi mācījies Rīgas daiļamatniecības skolā un paralēli apmeklējis mākslinieka Leo Svempa privātstudiju, kas deva ierosmi padziļināt zināšanas mākslas jomā. 1942. gadā talantīgo jaunekli Mākslas akadēmijā uzņem otrā kursā. Viņa skolotāji bijuši K. Miesnieks un Ģ. Eliass. 1949. gadā jaunais mākslinieks pabeidz Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa vadīto Stājglezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Ielu bruģētāji", iegūstot prasmi strādāt visos žanros, kā arī pie darbietilpīgām figurālām kompozīcijām.

Darba gaitas uzsāk J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā strādājot par pedagogu, kur cenšas darboties pedagoģiskajos principos līdzīgi savam pirmajam skolotājam L. Svempam. Pats būdams aizrautīgs, viņš centās iedrošināt jauniešus, nereti gleznoja kopā ar saviem audzēkņiem.

Izstādēs sāk piedalījies no 1947. gada, Mākslinieku Savienības biedrs no 1950. gada. Personālizstādes veidotas Rīgā Liepājā, Ventspilī Valmierā, Saldū Jūrmalā, Lapmežciemā. Gleznas eksponētas padomju mākslinieku darbu kopizstādēs Anglijā, Japānā, Francijā, Holandē, Somijā un citur.


Harijs Veldre "Maskavas forštate".


Informācija sagatavota, izmantojot interneta resursus un enciklopēdiju "Māksla un arhitektūra biogrāfijās".