"Joki tādi, ka es dzīvoju Liepājā," sastapta uz ielas, saka rakstniece Andra Manfelde, kura pirms dažiem gadiem atstāja Liepāju. Taču nu jau gandrīz nedēļu atkal ir liepājniece. Tiesa, ne vairs karostniece, bet pilsētas centra iemītniece – dzīvojot Veidenbauma ielā, netālu no "Pētertirgus".


Šobrīd Andra Manfelde ir aizņemta ar dzīvokļa remontu un bērnudārza meklējumiem meitai, strādā pie dzejas cikla "Poēma ar mammu", kam par pamatu ir autores bērnība Kurzemē, un gaida arī savu sešpadsmito grāmatu – "Uzzīmē baltu lietu", autobiogrāfiskos motīvos balstītu miniatūru krājumu, ko papildina ārkārtīgi skaistas mākslinieces Neonillas Medvedevas gleznu reprodukcijas. Grāmata nākusi klajā izdevniecībā "Aminori", bet līdz Liepājai tā vēl nav nokļuvusi.


Pirms četriem gadiem Andra Manfelde portālam irliepaja.lv atzina: "Man vide ir ļoti svarīga. Nevaru dzīvot blokmājā ar zemiem griestiem blāvām spuldzītēm...", bet nupat LTV raidījumā "Literatūre", pēc kura viņa ieradās Liepājā, runājot par savu sarakstīto bērnu grāmatu "Kurš no mums lidos?", Manfelde saka: "Es ļoti ietekmējos no vides", un tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk noteikti taps jauna grāmata ar Liepāju kā darbības vietu. Jo galu galā tagad rakstniece vairs nav Karostas, bet gan "Pētertirgus" rajona iemītniece, un šī apkaime nav mazāk interesanta un radošu fantāziju raisoša.


Pirmoreiz uz Liepāju Andra Manfelde pārcēlās 2011. gadā. Šis posms viņas dzīvē vainagojās ar sērijā "Mēs. XXI gadsimts" izdoto romānu "Virsnieku sievas". Tad dzīves ceļi viņu aizveda citur, lai 2017. gadā atkal atvestu uz Liepāju, taču ne uz ilgu laiku. Kā mēdz teikt ,– trīs lietas labas, un ir gluži iespējams, ka trešā atgriešanās Liepājā būs tieši tā "labā lieta".


Andra Manfelde pati par savu trešo atgriešanos un ar to saistītajām izjūtām saka:


"Man ir sajūta – Liepāja mani "iemīlina", esmu šeit taisnā ceļā no "Literatūres" raidījuma filmēšanas Krāslavā (par Karostu! un "Kurš no mums lidos?"), tad iesāku remontu, un šajā īsajā laikā esmu atklājusi, ka manas mājas ventilācijas caurulēs dzīvo kamenes, uz dzegas – zīlīte, gar māju – ezītis, pār māju – seši gulbji, pie mājas bruģakmens ar smaidiņa seju un, turklāt, pirmajā gājienā uz jūru, tieši Rožu ielā, mani sveicināja sudrabkaija... bagātīgi apkakājot. Liepāja ir pilsēta, par kuru esmu teikusi "nemūžam", gluži kā bērnībā par kartupeļu pankūkām. Nu ēdu cepelīnus un esmu pateicīga. It sevišķi par jūru".


Andra Manfelde ir vairākkārtēja Literatūras gada balvas, divu autortiesību bezgalības balvu un virknes dažādu literatūras prēmiju ieguvēja.