''Spēlmaņu nakts 2012/2013” balvas ''Par mūža ieguldījumu teātra mākslā'' ieguvēju vidū ir arī Liepājā dzimusī Valmieras teātra aktrise Ligita Dēvica.

Ligitai Dēvicai (dzimusi 1940.gada 20.decembrī Liepājā), Valmieras Drāmas teātris (VDT) ir pirmā un vienīgā darbavieta, uz kuru viņa atnāca 1963.gadā kā pavisam jauna un nepieredzējusi aktrise, tikko vienu gadu pamācījusies Baltijas Flotes teātra (Liepājā) studijā.

Darbs VDT ļāvis atraisīties un uzplaukt mākslinieces daudzpusīgajam talantam. Dēvica spēj iekļauties jebkura režisora iestudējumos, tomēr tieši Oļģertam Kroderam un Mārai Ķimelei viņa ļāvusies pilnībā, viņu iestudējumos sasniedzot gan augstu skatuves patiesības līmeni, gan atverot savu valdzinošo un noslēpumaini pievilcīgo sievietes dvēseli.

Piecdesmit darba gados Dēvica ir spēlējusi nozīmīgas lomas klasiskajā dramaturģijā, kā lēdija Milforde (F.Šillera „Mīla un viltus”, 1967), Ģertrūde (V.Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi”, 1972), Maša (A.Čehova „Trīs māsas”, 1974), Raņevska (A.Čehova „Ķiršu dārzs”, 1986).

Viņas kontā ir dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu – Maija (Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi”, 1983), Orta (Raiņa „Pūt, vējiņi”, 1985), Roplainiete (R.Blaumaņa „Pazudušais dēls”, 1990).

Nozīmīga vieta viņas daiļradē ir 20.gadsimta pretrunīgās, daudzšķautņainās sievietes būtības atsegšanai, bet īpaši dziļi atklāta ir sadistiskās un nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D.Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” (1984).

Pārejot jaunā lomu kategorijā, spoži nospēlētas divas nobriedušas, dzīvesgudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – Niskavuori saimniece H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes” (2006) un Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā „Likteņa līdumnieki” (2003 – 2006).

Dēvicas talants savulaik novērtēts, piešķirot viņai Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, 2006.gadā viņa saņēma Latvijas teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise radio teātrī” par Annas lomu Sandras Vensko lugā „Melnais mežastrazds”.

Par savu piepildīto un spožo aktrises mūžu, kas nesis atzinību Valmieras Drāmas teātrim visas Latvijas mērogā, Ligita Dēvica ir nopelnījusi savas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Ieva Struka: “Interesanti, ka Ligita Dēvica jeb Gita, būdama izteikti skaista sieviete un savus gadus nesdama staltāk par daudzām citām, kaut kādā ziņā ir „vīrišķīga” – ne viņai piemīt sievišķīgā vēlme tērzēt lieku, ne sievišķīgi ļauties emocijām, kad darbā kas nesanāk, ne viņai dzīve devusi iespēju būt sievišķīgi vājai un sadzīves rūpes uzvelt citu pleciem. Viņa ir stipra, lepna, neatkarīga, gudra un brīva.

Varbūt „vainīgi” virsnieka meitas gēni, bet viņai pietiek drosmes no Liepājas 23 gadu vecumā doties uz Valmieras teātri, pietiek azarta būt Krodera mūzai, pietiek uzņēmības līdz ar kolēģiem dzīvot klejojošo komediantu jeb ceļojošā perifērijas teātra aktieru dzīvi, pietiek mīlestības uzaudzināt krietnu dēlu, pietiek spēka piecelties teju no gultas un uzsākt dzīvi no jauna, pietiek zinātkāres meklēt vienmēr ko jaunu profesijā, jo bez atbildes „kā vārdā” būt uz skatuves, viņa uz tās nekāptu. Tādi, lūk, „vecmodīgi” uzskati...”

Aktrises partneris un amatbrālis Rihards Rudāks: „„Kas man var aizliegt skaisti sapņot?!” – pie sevis noteikdama, kāda lepna kurzemniece, daiļa Liepājas meitene pagājušā gadsimta 70.gados devās garām Rīgai uz Ziemeļlatviju – Valmieru, teātri.

Un viņa iespēja tur patikt, patikt skatītājiem, patikt pielūdzējiem, patikt kolēģiem un tik tiešām patika visiem režisoriem. Tie augstu novērtēja viņas īpašību uzreiz mesties katrā lomā uz galvas kā ūdenī iekšā. Kādi tik autori netika gaismojuši viņas ceļu, kādas tik režijas viņa netika spilgtinājusi ar savu talantu, kādas tik lomas viņa nav varējusi saukt par savām!

Nemaz nesāksim te visu uzskaitīt, jo mēs jau zinām to, zinām kas viņa ir, šī gada mūža ieguldījuma balvas saņēmēja. Jā, jā! Valmieras teātra aktrise. Pazīstama un mīlēta. Ligita Dēvica. Nopelniem bagāta, ordeņota un godalgota. Vienkārši Gita. Visbiežāk tieši tā arī uzrunāta.”