Gada beigas vai koalīcijas amatpersonu rotācija? Šāds jautājums radās, redzot domes komiteju apjomīgās darba kārtības: 50 lēmumprojektu vienā, 60 – otrā.

Pēc tam, uzzinot, ka Pilsētas attīstības komitejas sēde noslēgsies ar piecu vadošo amatpersonu atskaiti par padarīto, šķita, ka pareizā atbilde ir gaidāmā rotācija.

Dzīvnieku kapsēta, elektroniski norēķini, moderna saziņa
Lai nu kā, taču sasparojušās bija ne tikai amatpersonas, bet vai katra otrā izpildaparāta struktūrvienība, un pēkšņi sākuši risināties pat tādi padsmit gadus muļļāti jautājumi kā dzīvnieku kapsētas izveide! Ar pārdomātu koncepciju par gluži vai revolucionārām pārmaiņām sabiedriskā transporta norēķinu sistēmas jomā uzstājās Liepājas sabiedriskā transporta aģentūras vadītājs Uldis Zupa, kurš izteica vēlmi jau nākamā gada sākumā izsludināt iepirkumu, lai pie "ļoti ļoti optimistiskas prognozes" 2020.gadā ieviestu jaunu norēķinu sistēmu. Tiesa, lai to pilnībā sasniegtu, būtu nepieciešams ap pusmiljons eiro. Tāpat – ar devīzi "Pastāvēs, kas viedi pārmainīsies!" – iedzīvotāju informēšanas un iesaistes veicināšanas jeb pilsētas platformas koncepciju deputātiem cēla priekšā izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. Gunārs Ansiņš un Jānis Vilnītis gan iebilda pret vārdu "koncepcija", uzstājot, ka šajā gadījumā varot runāt par "informatīvu ziņojumu", kurā atspoguļots līdz šim paveiktais. Komitejas un sēdes vadītājs Vilnis Vitkovskis savukārt atzina, ka nesaprot kolēģu iebildumus. Arī šīs koncepcijas īstenošana, kur katrs solis ir 20 – 30 tūkstošus eiro vērts, izmaksu ziņā salīdzināma ar "Ziemsvētku vēlmju sarakstu", kā izteicās viens no tās izstrādātājiem. Taču koncepcijas priekšrocība ir, ka to iespējams īstenot soli pa solim vairāku gadu garumā, "cik līdzekļi atļauj" (M.Tīdens). Koncepcijas galvenais mērķis ir padarīt Liepājas pašvaldības piedāvātos pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem, izmantojot dažādas interneta un komunikācijas tehnoloģijas. Salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, Liepājā e-vides infrastruktūras attīstības, kā arī e-pārvaldes līmenis ir zems, un mūsu pilsēta ieņem tikai 7.vietu deviņu pilsētu vidū, konstatēts pētījumā.

Kopumā Pilsētas attīstības komiteja ceturtdien, 15.novembrī, pieņēma lēmumus 51 darba kārtības jautājumā.

Atskaitās par paveikto
Attīstības komitejas sēde šoreiz noritēji īpaši kuplā sastāvā – komitejas locekļiem (klāt nebija Ģirts Kronbergs) bija pievienojušies arī citi koalīcijas deputāti: Helvijs Valcis, Atis Deksnis, Gints Ročāns, tāpat lielāks pulks politisko novērotāju un pašvaldības darbinieku. Ņemot vērā lielo izskatāmo jautājumu daudzumu un plānoto amatpersonu atskaišu garumu, sēdes vadītājs pēc pusotras stundas pat izsludināja piecu minūšu pauzi, jo sēžu telpā sāka trūkt gaisa, un kādā brīdī lielā ļaužu pulka uzvedība sēžu zālē Vitkovskim lika arī atgādināt par kārtību, aicinot izbeigt iekšā, ārā staigāšanu.

Pēc pauzes ātri pabeiguši sēdes darba kārtībā paredzēto jautājumu izskatīšanu, deputāti uzklausīja koalīcijas vadības atskaites. Kā pirmais ar īpaši sagatavotu prezentāciju uzstājās vicemērs Gunārs Ansiņš, kura pārziņā pašvaldībā pēc paša sacītā esot 41 uzdevums tādās jomās, kā valsts finansējuma piesaiste, veselības veicināšana, sociālā nozare, vide, pilsētas infrastruktūra un uzņēmējdarbība. Savus nopelnus Ansiņš saskata tenisa halles un vieglatlētikas manēžas būvē, lidostas attīstībā, piedzimšanas pabalsta palielināšanā, dažādos veselības veicināšanas pasākumos, ostas infrastruktūras attīstībā, pludmales plānojumā izstrādē un daudz kur citur.

Jāteic, ar virkni nosaukto (un nenosaukto) sasniegumu lepojās arī citi atskaišu sniedzēji.

Jānis Vilnītis savā prezentācijā galvenokārt runāja par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un tās kapitālsabiedrību sasniegumiem. Savukārt Atis Deksnis no sava ārkārtīgi plašā darba lauka un 29 viņam uzticētajiem uzdevumiem bija izvēlējies runāt par pirmklasnieku pabalstiem, ēdināšanas izmaksām bērnudārzos, aukļu dienesta nodošana Izglītības pārvaldes ziņā, skolu renovācijām un citiem vairāk vai mazāk ar izglītību saistītiem jautājumiem. Deksnis arī, atšķirībā no kolēģiem, uzsvēra, ka runā tikai par to, kas veicams un paveikts līdz šā gada beigām, nevis par visiem pilsētas politiskajās vadlīnijās viņam noteiktajiem uzdevumiem no 2017. līdz 2021.gadam. Deksnis arī nebija sagatavojis prezentācijas materiālu, jo veikums neprasot skaitļus, tāpēc vicemērs tikai pastāstīja par darīto.

Bijušā vicemēra Ģirta Kronberga atskaiti diezgan nepārliecinoši pārstāstīja Jānis Vilnītis, kā attaisnojumu minot, ka "Ģirts pats solīja atskaitīties no pārstāvniecības Rīgā". Sēdes vadītāja viedoklis pēc šī ziņojuma bija, ka Kronbergs "nav padarījis ne tik, cik melns aiz naga".

Kā eksvietnieks pastāstīja irliepaja.lv, viņš jau kādu nedēļu esot ārzemēs – Kijevā un Minskā (konkrēti ceturtdien – Minskā, kur Latvijas simtgades pasākumā tiekoties ar Liepājas projektos iesaistītajiem partneriem. "Visi apstiprinājuši ierašanos. Būtu nepareizi viņus nesagaidīt.")

Kronbergs apstiprināja, ka pēc atgriešanās ir gatavs publiskot savu atskaiti par vicemēra amatā paveikto (vai nepaveikto).

Atskaišu sesijā kā pēdējais uzstājās pilsētas mērs Uldis Sesks, kurš savu ziņojumu sāka ar atziņu, ka viss paveiktais ir kopīgs "jaudīgas lēmējvaras un jaudīgas izpildvaras darbs". Mērs atzina, ka liepājnieku vēlmes nācies sabalansēt ar projektu un finansējumu iespējām. To darot, bieži mērojis ceļu uz Rīgu un atpakaļ. Tāpat Sesks pārstāvējis Liepāju sarunās ar valdību un Saeimu, kur ieguldījis daudz enerģijas. Savā atskaitē mērs pieminēja gan lidostu un pilotu skolu, gan Liepājas mājaslapu, gan Olimpisko komiteju, kurortoloģiju (Liepāja ieguvusi kūrorta pilsētas statusu), industriālos parkus un nepieciešamību jau nākamgad pēc jauna bērnudārza, kā arī speciālistiem dažādās jomās.

"Paldies par uzmanību un kopēju darbu!" – ar šiem vārdiem savu ziņojumu beidza Uldis Sesks.

Sēdē piedalījās arī "Latvijas faktu" pārstāvji, kuri sēdes nobeigumā uzstājās ar savu prezentāciju par liepājnieku aptaujā izzināto. Tas būs kā neliels punkts uz "i" iepriekš izskanējušajām prezentācijām, sacīja "Latvijas faktu" pārstāve (ar šo materiālu iespējams iepazīties irliepaja.lv).

Sēdes vadītājs Vilnis Vitkovskis savukārt atzina, ka šis koalīcijas rotācijas blakusefekts – amatpersonu atskaites, turpmāk varētu notikt regulāri, divas reizes gadā.