Zināms, ka Liepājas mērs Uldis Sesks faktiski katru darba nedēļu sāk nevis savā kabinetā Rožu ielā 6, bet gan braucot uz Rīgu. Lasītāju mudināts, portāls jautāja, ko viņš tur dara?

Ieskatu Ulda Seska pirmdienās sniedza Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Kāpēc katru pirmdienu jābrauc uz Rīgu?
Latvijā gadu desmitiem veidojusies situācija, ka Rīga kā galvaspilsēta ir pārņēmusi visas valstī svarīgākās valsts pārvaldes un arī biznesa struktūras. Finanšu vai Ekonomikas, Veselības vai Satiksmes, Labklājības vai kāda cita ministrija – tās visas ir valsts pārvaldes iestādes, kuras ir atbildīgas par visiem iedzīvotājiem, tai skaitā liepājniekiem, nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Tur tiek pieņemti lēmumi gan par finansējuma piešķiršanu dažādu ieceru īstenošanai, par nodokļu administrēšanu vai valsts stratēģiskas nozīmes uzņēmumiem, no kuru darbības atkarīga, piemēram, elektroapgādes drošība, gāzes piegāde, dzelzceļa vai transporta pārvadājumi, kuģošanas drošība, pasts u.t.t.

Rīgā ir sastopama arī vadība visām nozīmīgākajām valsts iestādēm – Valsts Ieņēmumu dienestam, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts Vides dienestam,  Pārtikas un veterinārajam dienestam u.t.t. Arī lielākās bankas nozīmīgākos lēmumus, tai skaitā arī par kredītu piešķiršanu, pēdējos gados pieņem tieši Rīgā vai Stokholmā, nevis reģionos uz vietas. Un tas nozīmē, ka visi šie Liepājai, Daugavpilij, Valmierai un citām lielajām pilsētām svarīgie jautājumi tiek pieņemti Rīgā.

Tieši tādēļ gan man pašam, gan vietniekiem, gan arī dažādiem speciālistiem domē tā ir neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa, ka vismaz vienu dienu nedēļā nākas doties uz Rīgu, lai būtu klāt tajās apspriedēs, kurās tiek pieņemti Liepājai aktuāli jautājumi.

Ar ko domes priekšsēdētājs tur tiekas?
Visbiežāk šādas sapulces notiek ar finanšu, ekonomikas, satiksmes, reģionālās attīstības ministriem, ministriju valsts sekretāriem un departamentu direktoriem. Tāpat regulāri tikšanās notiek arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, kuras ietvaros reģionu attīstībai svarīgie jautājumi tiek pārrunāti gan ar Valsts prezidentu, gan premjeri, gan ministriem.

Kādu vēl pašvaldību vadītāji brauc katru pirmdienu uz Rīgu?
Nevaru teikt par pilnīgi visām pilsētām, taču, piemēram, iepriekšējā koalīcijas padomes sēdē Ministru kabinetā bija pārstāvji no Liepājas, Talsiem, Valmieras, Ogres, Ventspils, Kuldīgas…

Kādas tēmas  tur apspriež?
Jautājumu loks ir ļoti plašs un pēdējo divu nedēļu laikā tas ir aptvēris gan valsts budžeta sagatavošanu 2016.gadam un Liepājas interešu pārstāvība tajā, gan arī jauno pedagogu atalgojuma modeli un tā ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Tāpat risināts jautājums par profesionālās izglītības saturu un sasaisti ar nozaru vajadzībām, finansējumu Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" aprīkošanai, par ko šobrīd pašvaldība ir paņēmusi aizņēmumu Valsts kasē. Liepājas lidosta ir vēl viena tēma, kas neiziet no dienaskārtības, jo apjomīgais rekonstrukcijas projekts nebūtu bijis iespējams bez ciešas sadarbības ar Satiksmes ministriju un ministru Anriju Matīsu. Līdzīgi kā arī Liepājas Reģionālo slimnīcu mums nebūtu izdevies rekonstruēt par modernu un kvalitatīvu veselības aprūpes centru, ja nebūtu tik laba sadarbība un izpratne arī no Veselības ministrijas puses. Tūlīt Liepājas domes sēdē izskatīs arī jautājumu par Labklājības ministrijas rosinātajām iniciatīvām, kas vērstas uz deinstitucionalizācijas pakalpojumu attīstību, kuras skar arī Liepājas sociālo sistēmu.

Tāpat kopš valdības koalīcijā darbojas arī Zaļo un zemnieku savienība, kas ir "Liepājas partijas" sadarbības partneris, mums kā pilsētai ir kļuvis pieejamāk arī rosināt un virzīt valdībā izskatīšanai mums aktuālus jautājumus. Katru pirmdienu ministru prezidente Laimdota Straujuma sasauc valdības koalīcijas apspriedi un cenšamies, lai Liepāja tajā būtu pārstāvēta mēra vai vismaz vietnieka personā. Ja Liepāja nesēž pie viena galda ar lēmumu pieņēmējiem un nepārstāv pilsētas intereses, tad nevaram gaidīt, ka kāds cits mums visu atnesīs uz zelta paplātes.

Pagājušajā ES fondu plānošanas periodā izdevās piesaistīt līdzekļus gan ostas padziļināšanai un maģistrālo ielu kā Zirņu un Ganību ielu izbūvei, tāpat uzcelta koncertzāle, rekonstruēta lidosta, jauna tramvaja līnija. Tagad turpinās darbs ministrijās, lai Liepājas attīstības plāna realizācijai piesaistītu līdzekļus kurortoloģijas kā nozares attīstībai, koncertdārza "Pūt, vējiņi!" atjaunošanai, radošo industriju attīstībai, pludmales labiekārtošanai u.c.

Kurā vietā un cik ilgi notiek tikšanās?
Tas atkarīgs no risināmā jautājuma – gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, gan ministrijās vai vēstniecībās, bet Liepājai ir arī sava pārstāvniecība Rīgā, Jēkaba kazarmās, kas atrodas netālu no Saeimas nama, kā arī vairākām ministrijām un valsts iestādēm. Liela daļa no tikšanās reizēm notiek tur. Ja jārisina sarunas ar vēstniekiem vai kādiem uzņēmējiem, kuriem ir interese par mūsu pilsētu, tad jārēķinās, ka ne vienmēr ir iespēja atvest viņus uz Liepāju un izrādīt te visu uz vietas. Tad ļoti nozīmīgi, ka ir šī iespēja satikties Liepājas pārstāvniecībā Rīgā.

Cikos sākas pirmdienas darba diena un kad Uldis Sesks ir atpakaļ Liepājā, domē?
No rīta pulksten 6.30 izbraukšana no Liepājas uz Rīgu. Ir arī reizes, kad jau pulksten 7 no rīta ir jābūt kādā televīzijas ziņu raidījumā, piemēram, "900 sekundes" vai "Rīta Panorāma", un tad diena sākas vēl agrāk.

Piemēram, pagājušajā pirmdiena Rīgā sākās ar vizīti Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), lai runātu par jaunu investīciju projektiem, kā arī sarežģīto situāciju uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs", kuru ar valdības uzdevumu uzdots risināt LIAA.

Pulksten 12 tikšanās ar veselības ministru Guntu Belēviču un Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Edvīnu Striku.

Pulksten 13 tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības veidojošajām partijām, lai saskaņotu redzējumu par Saeimas un valdības darba kārtības jautājumiem.

Pulksten 14.30 piedalīšanās Ministru kabineta koalīcijas sēdē, kur tiek izskatīti attiecīgajā brīdī valstī aktuālākie jautājumi, tai skaitā, jautājums par Latvijas un pašvaldību gatavību patvēruma meklētāju uzņemšanai, izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī, valsts budžets u.c.

Savukārt noslēdzas tikšanās tikai vēlā vakarā, jo agrāk par pulksten 18 reti kad izdodas izbraukt no Rīgas. Līdz ar to atgriešanās Liepājā ir tikai ap pulksten 21.30.