Maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pircējam Ukrainas "KVV Group" ir bijusi iespēja pilnībā iepazīties gan ar pārdoto aktīvu stāvokli, tiesisko regulējumu un tirgus situāciju valstī un ārpus tās.

Ticu, ka tas arī ir izdarīts, jo tā ir pircēja atbildība. Pārdevēja puse bija atklāta par visu līdz pēdējam sīkumam, aģentūrai LETA sacīja "Liepājas metalurga" maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

"Pircējs gan pirms darījuma slēgšanas, tas ir, piedāvājumu iesniegšanas procesā, gan slēgšanas procesā bija piesaistījis konsultantu komandu – gan juristus, gan tehniskos speciālistus. Tāpēc esmu pārliecināts, ka viņam bija iespējas iepazīties ar visām niansēm. Piedāvājumā pircējs nosauca pats savu cenu, kas ļāva viņam arī uzvarēt kā investoram ar labāko finanšu piedāvājumu. Domāju, ka uzņēmējs, veidojot un nosakot savu pirkuma cenu, ņem vērā visus riskus – gan pastāvošos, gan nākotnes – arī par tādiem apstākļiem, kuri atkarīgi no kādiem cietiem faktoriem vai personām," skaidroja Velmers.

Tas pats attiecās arī uz "Elme Messer" skābekļa ražotni, norādīja Velmers. "Debates par to pircēja un pārdevēja starpā bija pirms aktīva pirkšanas. Visa informācija par attiecībām un riskiem bija zināma. Nekas jauns kopš pagājušā gada nogales nav atklājies vai noticis. Ir dīvaini to pieminēt tagad – 2015.gada jūnijā," uzsvēra Velmers.

Tā kā metalurģijas uzņēmums ir lielākais elektroenerģijas patērētājs Latvijā, tad elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) neapšaubāmi ir būtisks jautājums, uzsvēra Velmers.

"Iespējams, investors cerēja, ka valsts politika OIK jautājumā mainīsies nedēļas laikā, taču tas tā nenotiek ne te, ne Eiropā kopumā, un domāju, ka arī citur ne. Aktīvs tika nopirkts pie esošās OIK likumdošanas, pircējam to apzinoties. Protams, valsts varētu būt pretimnākošāka un OIK jautājumu lielajiem industriālajiem ražotājiem risināt iespējami ātrāk," piebilda Velmers.

Kā ziņots, pērn pirms maksātnespējīgā uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" iegādes darījuma Ukrainas investors "KVV Group" saņēma neprecīzu informāciju, kas ir ietekmējis saražotās produkcijas pašizmaksu, intervijā aģentūrai LETA sacīja "KVV Group" līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

Viņš apgalvoja, ka uzņēmuma iegādes darījumā nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību.

Krištals norādīja – ja nianses būtu atklātas, visticamāk, rūpnīcas pirkšanas darījums noritētu citādi – ar citu cenu un citiem termiņiem.

AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieku.

Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.