Ja NATO lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā.

Šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešami vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Jūras spēku flotile veic arī sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu jūrā un iznīcināšanu, tās funkcijās ir nodrošināt krasta apsardzi, koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, nodrošināt ekoloģisko uzraudzību un likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, tostarp novērst naftas produktu piesārņojumu.

Latvijas Jūras spēku flotilē pavisam ir 18 dažādi kuģi – divi štāba un apgādes kuģi, piecu mīnu kuģi, kā arī 11 patruļkuģi.

Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tika skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus – jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA šorīt atturējās komentēt ārlietu ministra pausto, taču norādīja, ka pašreiz NATO militārajai vadībai uzdots sākt izvērtējumu par to, kā varētu izpausties reāla palīdzība un kurās Baltijas valstīs NATO spēkus izvietot.

Tuvāko nedēļu laikā NATO nāks klajā ar informāciju par lēmumu, kādus militāros resursus, tostarp karavīrus un karakuģus, NATO varētu nosūtīt uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm, norādīja Galkins.