"KVV Liepājas metalurgs" sācis darbu pie restrukturizācijas plāna izstrādes, aģentūru BNS informēja Liepājas mēra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Viņš sacīja, ka ceturtdien "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs ticies ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, kurš informēts par uzņēmumā sākto darbu pie restrukturizācijas plāna izstrādes, uz kura nepieciešamību šonedēļ norādījusi arī valdība un Valsts kase.

"Ir dots laiks līdz 1.martam, kad šim plānam jābūt gatavam un pēc tam būs zināmi skaidrāki turpmākie soļi, kā uzņēmums gatavojas turpmāk darboties. Šobrīd konkrētu ziņu, kad rūpnīca varētu atsākt darbību, nav iespējams nosaukt, jo tas saistīts gan ar situāciju starptautiskajos tirgos, gan arī ar velmēšanas izejmateriāla sagādi, kam nepieciešami apgrozāmie līdzekļi," sacīja Rjabcevs.

Vienlaikus par to, ka būtu sagaidāma kāda darbinieku skaita samazināšana patlaban uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" pārstāvis pašvaldībai nekādu informāciju nav sniedzis.  

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība aicinās metālapstrādes uzņēmumu "KVV Liepājas metalurgs" līdz martam sagatavot un iesniegt kompānijas restrukturizācijas plānu.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš iepriekš norādīja, ka uzņēmuma vadība joprojām vēlas valsts palīdzību gan saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atlaidi, gan dzelzceļa tarifiem, gan, iespējams, tālāk pārskatīt maksājumu grafiku valstij.

Āboliņš pauda, ka valsts iespējas palīdzēt " KVV Liepājas metalurgam" jau ir izvērtētas un komunicētas ar kompāniju, taču runāt par jebkādām izmaiņām maksājumu grafikā varēs, kad būs skaidrība, kā uzņēmums gatavojas restrukturizēt darbību.

Viņš piebilda, ka izmaiņas uzņēmumā darbības plānā būtu jāsaskaņo arī ar pārējiem kreditoriem - "SEB banku" un banku "Citadele".

Valsts kase turpina sarunas ar "KVV Liepājas metalurga" vadību, savukārt saziņa ar uzņēmuma īpašniekiem patlaban nenotiekot.

Tāpat vēstīts, ka "KVV Liepājas metalurgs" kavējis gan plānoto maksājumu valstij 2,7 miljonu eiro apmērā par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" ražotni, gan maksājumu valsts energokompānijai "Latvenergo" par patērēto elektroenerģiju. Nespējot vienoties ar uzņēmumu, Valsts kase izmantojusi sniegto bankas garantiju, atgūstot vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Tostarp par kavētiem maksājumiem " KVV Liepājas metalurgam" pārmetis rūpniecisko gāzu ražotājs "Elme Messer metalurgs", kas prasīja " KVV Liepājas metalurga" maksātnespēju - tiesa prasību noraidīja. "Elme Messer metalurgs" spriedumu pārsūdzēja, tomēr Kurzemes apgabaltiesa apelācijas kārtībā lietu neierosināja.

"KVV Liepājas metalurgs" finansiālās problēmas skaidro ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, kā arī problemātisko situāciju metalurģijas nozarē visā Eiropā.

Tāpat ziņots, ka " KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturējis ražošanu. "Pauze ražošanā ir saistīta ar mūsu lēmumu izvairīties no zaudējumiem, kurus februārī zemo cenu dēļ mums varētu radīt metalurģijas produkcijas ražošana. Mēs esam aprēķinājuši, ka tādējādi mums februārī izdosies izvairīties no zaudējumiem aptuveni 600 tūkstošu eiro apmērā," aģentūrai BNS iepriekš skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Igors Talanovs.

Pēc viņa teiktā, par ražošanas atsākšanu tiks lemts februāra vidū.

Vēstīts arī, ka 2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas " KVV Group". KVV par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi jāmaksā 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.