Aprēķināts, ka Liepājas metālapstrādes uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" prasītais atbalsts no valsts, lai strādātu bez zaudējumiem, ir apmēram 11,25 miljoni eiro ik gadu.

To trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pastāstīja ekonomikas ministre Dana Reizneice–Ozola.

Taujāta par to, vai vajag ieguldīt uzņēmumā vai labāk būtu attīstīt Liepājā citas perspektīvas nozares, Reizniece–Ozola deputātiem pauda uzskatu, ka viņai kā ekonomikas ministrei jādara viss iespējamais gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, lai atbalstītu katru nozari un katru individuālo uzņēmumu, kas grib strādāt Latvijā. "Mums ir atnācis šis investors un saka, ka ir problēma un problēmu vajadzētu risināt Eiropas līmenī, un es ar lielu prieku mēģinu to darīt, un tas mums [finansiāli] neko nemaksā – tas maksā mūsu laiku, mūsu uzmanību, mūsu vēlēšanos. Es labprāt to daru un mans pienākums ir izdarīt visu, kas manos spēkos," sacīja Reizneice–Ozola.

Vienlaikus viņa atzina, ka cita lieta ir jautājums par valsts atbalstu – tam ir jābūt samērīgam. "Ja, piemēram, šobrīd "KVV Liepājas metalurgs" mums atbalstam no valsts prasa, mēs esam parēķinājuši, ka tie ir apmēram 11,25 miljoni eiro ik gadu, lai varētu strādāt bez zaudējumiem. Tad gan mums ir divi svaru kausi, ko var izdarīt ar 11 miljoniem [eiro] – ieguldīt tos citā nozarē. Kāda mums ir atdeve no samaksātiem nodokļiem un nodarbinātajiem. Vai tas ir 11 miljonu eiro dotācijas vai valsts atbalsta vērts un tad gan, ja valdībai būtu jāpieņem lēmums, mans priekšlikums būtu, ka 11 miljonus eiro gadā varētu izmantot lielākas pievienotās vērtības radīšanai," vērtēja Reizneice–Ozola.

Viņa arī deputātiem pastāstīja, ka tiek strādāts kopīgi ar Liepāju, lai palīdzētu attīstīt citas nozares, kompensējot "Liepājas metalurga" jau radītos zaudējumus pilsētas tautsaimniecībai. "Mēs strādājam ar pašvaldību, lai izveidotu jaunu, spēcīgu biznesa inkubatoru, mēģinām atrast tās nišas, kurās Liepāja ir spēcīga," norādīja ministre.

Tāpat viņa atzīmēja valdība atbalstīto kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai. "Pilsētas līmenī arī pašvaldība redz, ka visas olas vienā grozā nevar likt un ir jāattīsta citas nozares, ko viņi jau arī dara, tajā skaitā metāla nozarē Liepājā strādā arī citi uzņēmumi un ražo augstākas pievienotās vērtības produktus," deputātiem norādīja Dana Reizneice–Ozola.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad 6.martā notika svinīgais "KVV Liepājas metalurga" darbības atklāšanas pasākums, un līdz maija vidum uzņēmums bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 cilvēku, taču pēcāk kompānija paziņoja, ka samazina ražošanas jaudu saistībā ar metāllūžņu cenu pieaugumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes apmēru, kā arī sniegtiem neprecīziem aprēķiniem un neatklātām visām niansēm no maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" ražotnes pārdevējiem.