Kā raksta portāls Pietiek.com, valdībai jāizšķiras vai glābt "Liepājas metalurgu" par 70,3 miljoniem latu, vai arī valsts tiešie un netiešie zaudējumi neglābjot var sasniegt 253,9 miljonus.

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) un valdības algotā konsultanta "Prudentia" vadītāja Kārļa Krastiņa otrdien publiski apgalvotais, ka valdība cer uz "Liepājas metalurga" esošo akcionāru naudas ieguldījumiem, neatbilst valdības slēgtajā sēdē vakar faktiski apspriestajam, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti un vairāku oficiālu valdības avotu teiktais par diskusijas gaitu. Slēgtajā valdības sēdē izvēršoties ilgām diskusijām, vai valstij glābt Liepājas metalurgu, kas "Prudentia" piedāvātajā scenārijā valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu latu, kā pretarguments izvirzīti "Prudentia" aprēķini, ka, pieļaujot uzņēmuma maksātnespēju, valsts tiešie un netiešie zaudējumi tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt 253,9 miljonus latu, liecina vairāku sēdes dalībnieku atstāstītais un Pietiek rīcībā esošie konfidenciālie dokumenti.Turpretī "Prudentia" valdībai rekomendētais variants, kad tiek sākts tiesiskās aizsardzības process un valsts sedz "Liepājas metalurga" kredītu plus iegulda tā darbībai sākotnēji nepieciešamos brīvos līdzekļus, valstij izmaksātu "lētāk" – 70,3 miljonus latu.

Ticamākais "Liepājas metalurga" krīzes attīstības scenārijs, ko valdība otrdien apspriedusi aiz slēgtām durvīm, ir, ka valsts Finanšu ministrijas personā priekšlaikus no budžeta līdzekļiem atmaksā uzņēmuma 51,7 miljonu latu lielo valsts garantēto kredītu itāļu "Unicredit" bankai, kopā ar valsts uzņēmumu "Latvenergo" un valstij piederošo "Citadele" banka kļūstot par metālapstrādes milža īpašniekiem, kas nozīmē arī miljonu latu brīvas naudas papildus ieguldīšanu uzņēmuma apgrozāmajā kapitālā. Ja var ticēt "Prudentia" aplēsēm, runa pagaidām ir par 18,6 miljoniem latu, kas valstij būtu jāiemaksā uzņēmumā, bet jau otrdien vairāki ministri valdības sēdē uzdevuši kritiskus jautājumus, prasot prognozes, cik miljonus nāksies ieguldīt turpmākajos mēnešos, uz ko skaidra atbilde no "Prudentia" neesot saņemta.

Ultimāts "Liepājas metalurga" trim vecajiem akcionāriem līdz 31. maijam (dienu pirms pašvaldību vēlēšanām) ieguldīt pa 10 miljoniem latu, lai gan "Prudentia" slepenajā ziņojumā valdībai atzīts, ka divi no tiem to neplāno darīt, uzskatāms par apzinātu laika novilcināšanu, lai nodokļu maksātājiem nepopulāro lēmumu atliktu uz pēcvēlēšanu rītu. To, ka tas ir politiski, ārpus valdības sēžu zāles pieņemts lēmums novilcināt laiku, Pietiek atzina vairāki avoti valdībā, un to netieši apstiprina arī konfidenciālie rīcības scenāriji, kurus otrdien valdībai prezentēja "Prudentia" un apstiprināšanai virzīja Ekonomikas ministrija.

Ko saprotamā valodā nozīmē "Prudentia" vadītāja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) otrdien paziņotais, ka "Liepājas metalurga" kreditori ir nolēmuši daļēji kapitalizēt aptuveni pusi (ziņojumā minēti 69 miljoni latu) no esošajām uzņēmuma parādsaistībām, kas kopumā ir 126,5 miljoni latu, tā kļūstot par šī metālapstrādes uzņēmuma akcionāriem?

Pirmkārt, kā izriet no valdībā otrdien skatītajiem risinājumiem, tas nozīmētu valsts galvotā vairāk nekā 50 miljonu latu kredīta atmaksu no valsts budžeta, kas valsti Finanšu ministrijas personā padarītu par "Liepājas metalurga" nodrošināto kreditoru un, "Prudentia" piedāvātajos formulējumos runājot, ļautu kapitalizēt šo parādu, valstij kļūstot par uzņēmuma akcionāru. "Prudentia" piedāvājumā tiktu kapitalizēti 40% šīs valsts parāda daļas 20,7 miljonu apmērā, ko nākotnē esot iespējams atgūt, piesaistot investorus.

Uzsākot ar kreditoru klubu saskaņotu "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesu, ko kā vēlamāko scenāriju valdībā otrdien virzīja "Prudentia", Finanšu ministrijai visticamāk nāksies atmaksāt "Unicredit" izsniegto un valsts galvoto aizdevumu, kas "ietekmētu valsts budžeta deficītu aizdevuma kopējā atlikuma (LVL 51,7 mlj.) apmērā". Šajā scenārijā valsts, kapitalizējot uzņēmuma parādsaistības pret Finanšu ministriju, "Citadele" banku un "Latvenergo", iegūtu vairāk nekā 65% "Liepājas metalurga" akciju (attiecīgi 45,73% Finanšu ministrijai, 10,92% "Citadele" bankai un 8,95% "Latvenergo").

Tomēr šie "Prudentia" piedāvātie aprēķini ir tikai "uz papīra", jo, lai tā notiktu, jāpiepildās vairākiem nosacījumiem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pārtrauc tiesāšanos ar Kirovu Lipmanu par uzņēmuma akciju sadalījumu (strīds ir par 11,5% akciju, un sagaidāms, ka divi lielākie akcionāri pēc zaudējuma Lipmanam pirmajā instancē iesniegs apelāciju), turklāt šajā scenārijā nav ietverta iespēja, ka viens no akcionāriem – Lipmans finansiāli piedalās "Liepājas metalurga" glābšanā, proporcionāli saglabājot tā akcijas.

Saskaņā ar "Prudentia" un Pavļuta otdien oficiāli prezentēto scenāriju, ja visi trīs vecie akcionāri tomēr finansiāli piedalās glābšanā, viņi jaunās akcionāru struktūras situācijā iegūtu kopumā 23,83% akciju, bet valsts neiegūtu kontroli pār uzņēmumu, kura glābšanā iesaistītos – tā iegūtu tikai 47,85% akciju, rāda Pietiek rīcībā esošais "Prudentia" ziņojums. Tomēr šāds scenārijs valdībā nav izskatīts ne kā reāls, ne kā vēlams. Vairāki slēgtās sēdes dalībnieki Pietiek norādīja, ka šāda prognozētā akciju sadalījuma dēļ šis "Prudentia" un ekonomikas ministra publiski prezentētais scenārijs būtu valstij neizdevīgs. "Tas pat nav "airBaltic2, tas ir sliktāk, jo mums pat nebūtu 51%", pametot valdības slēgto sēdi, Pietiek neoficiāli izteicās kāds ministrs.

Patiesībā "Prudentia" un valdība jau šobrīd ir informēti, ka Zaharjins un Segals nepiekrīt ieguldīt Liepājas metalurgā brīvus finanšu līdzekļus, tādēļ šobrīd notiekošais, dodot trim esošajiem akcionāriem laiku līdz 31. maijam naudas darījumu kontā ieskaitīt pa 10 miljoniem latu, vērtējams kā laika novilcināšana, izvirzot ultimātus, par kuriem zināms, ka tie visticamāk netiks pildīti. Vairāki valdības locekļi un augstākā ierēdniecība, kas otrdien piedalījās valdības slēgtajā sēdē, Pietiek neoficiāli notiekošo vērtēja kā apzinātu, premjeram Valdim Dombrovskim  (Vienotība) raksturīgu rīcību, lai atliktu nodokļu maksātājiem grūti izskaidrojamā lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu rītu, jo paredzams, ka jau 3. vai 4. jūnijā valdībai būs jālemj par "Liepājas metalurga" 51,7 miljonu kredīta priekšlaicīgu atdošanu no valsts budžeta līdzekļiem un vairāku miljonu ieguldīšanu uzņēmumā, nodrošinot tā apgrozāmo kapitālu. Šādu analīzi apstiprina Pietiek rīcībā esošie "Prudentia" konfidenciālie ziņojumi un vairāku aculiecinieku atstāsti par slēgtajā sēdē notikušajām diskusijām.

Lai gan publiski tas netika pateikts, otrdien valdība jau izskatījusi reālāko scenāriju, ka esošie akcionāri finansiāli nepiedalās uzņēmuma glābšanā, un šādā gadījumā naudas līdzekļus, "lai finansētu apgrozāmo kapitālu proporcionāli 35 miljonu latu apmērā", jānodrošina Finanšu ministrijai, valstij piederošajai "Citadele" bankai, valsts uzņēmumam "Latvenergo", kā arī diviem privātajiem kreditoru kluba biedriem SEB bankai un britu Stemcor.

"Prudentia" jau 16. aprīlī valdībai prezentētajā ziņojumā, atskaitoties par sarunām ar "Liepājas metalurga" pašreizējiem akcionāriem, atzina, ka "ne Segejs Zaharjins, ne Iļja Segals nesniedza apliecinājumu ieguldīt būtiskas summas uzņēmuma darbības atjaunošanā, kā galveno iemeslu minot brīvas naudas neesamību". Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību ieķīlāt savas akcijas uzņēmumam nepieciešamās naudas plūsmas piesaistei, tomēr, kā konfidenciālā ziņojumā valdībai atzinusi pati "Prudentia", "var uzskatīt, ka pie šādas uzņēmuma finansiālās situācijas šīm akcijām komerciālas vērtības nav".

Arī 9. aprīlī Romā tiekoties Finanšu ministrijas un kreditoru kluba pārstāvjiem ar "Liepājas metalurga"m valsts galvoto kredītu izsniegušo banku Unicredit S.p.A., Latvijas puse bankas pārstāvjus informējusi, ka "esošajiem AS "Liepājas metalurgs" akcionāriem S. Zaharjinam un I. Segalam nav līdzekļu, kurus viņi varētu ieguldīt uzņēmuma situācijas stabilizēšanā, taču šie akcionāri ir gatavi ieķīlāt sev piederošās akcijas", lasāms atskaitē par tikšanās rezultātiem.

Tikai viens no "Liepājas metalurga" akcionāriem – Kirovs Lipmans pārrunās ar "Prudentia" izteicis gatavību ieguldīt naudu uzņēmuma darbības atjaunošanā, bet izvirzot nosacījumu, ja valsts pusē esošie kreditori izmaina uzņēmuma akcionāru struktūru, panākot, ka Zaharjinam un Segalam, ar kuriem Lipmanam norit tiesvedība par akciju sadalījumu, neveidojas kontrole pār uzņēmumu.

"Prudentia" piedāvātie risinājumi, kuri otrdien slēgtā sēdē tika piedāvāti valdībai, ļauj izdarīt secinājumu, ka faktiski notikusi vienošanās ar Lipmanu, pieņemot viņa nosacījumus. Lai gan publiski paziņots, ka piedāvājums par 10 miljonu iemaksu izteikts visiem trim uzņēmuma akcionāriem, patiesībā šāds scenārijs netiek prognozēts un pieļauts. Piepildoties scenārijam, ja naudu iemaksā visi trīs akcionāri, "nauda un visas akcijas tiek atgrieztas atpakaļ konflikta situācijas nerisināšanas dēļ", lasāms "Prudentia" sagatavotajā konfidenciālajā piedāvājumā. Savukārt, ja 10 miljonus līdz 31. maijam iemaksā tikai viens no trim akcionāriem, "Prudentia" piedāvā, ka pārējo divu akcionāru akcijas tiek sadalītas proporcionāli ieguldījumam starp kreditoru klubu un naudu iemaksājušo akcionāru.

Valdības sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm izvērsušās ilgas diskusijas, vai valstij iesaistīties ar budžeta naudu krīzē esošā "Liepājas metalurga" glābšanā, un vairākkārt piesaukta miljonus izmaksājusī airBaltic pārņemšana, kur valdība līdzīgi kā šoreiz vadās pēc "Prudentia" ieteikumiem. Vairāki ministri, tostarp, Andris Vilks, Anrijs Matīss, Laimdota Straujuma, uzdevuši kritiskus jautājumus "Prudentia" pārstāvim Kārlim Krastiņam, norādot, ka nav skaidrs, cik turpmākajos mēnešos un gados valstij būs jāiegulda uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Valdības sēdē iezīmējusies nevienprātība starp ministriem, kur uzņēmuma pārņemšanu izteikti atbalstījis premjers Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts.

Neoficiāli politikas kuluāros valda uzskats, ka, paredzot Reformu partijas sabrukumu pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās tai prognozē neveiksmi, vairāki partijas ministri sākuši pozicionēties, domājot par politisko nākotni kādā perspektīvākā varas partijā. Tieši ar šo apsvērumu tiek skaidrota Pavļuta, kurš nav Reformu partijas biedrs, bet ieguva portfeli no tās kvotas, pozicionēšanās "Liepājas metalurga" krīzē, piekrītot ar Vienotību saistītā konsultanta "Prudentia" piesaistei un tās piedāvātajiem risinājumiem.