Liepājā darbu sākusi firmas "Recolat" polimēru granulu ražotne, kas izveidota ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, raksta portāls db.lv.

SIA "Recolat" otrreizējo izejvielu rūpnīca tapusi gandrīz 400 tūkstošus latu vērta projekta ietvaros, plānojot saņemt 30% jeb aptuveni 120 tūkst. latu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās struktūrfondu aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā". Tā ir vienīgā rūpnīca Kurzemē, kur pārstrādei izmanto t.s. cietās plastmasas sadzīves atkritumus jeb poliolefīnus, ko apzīmē ar kodiem HDPE (augsta blīvuma polietilēns – 02), LDPE (zema blīvuma polietilēns – 04) un PP (polipropilēns – 05).

Plāno eksportu

Rūpnīca Liepājā darbu sākusi pirms nepilniem diviem mēnešiem. Tās plānotā jauda ir 300 t mēnesī, taču pagaidām noslodze ir mazāka, DB stāsta SIA "Recolat" izpilddirektors Antons Vdovičenko. Kopš ražošanas uzsākšanas pārdotas ir vairāk nekā 100 t, bet iepakojumos noliktavā stāv vēl ap 100t granulu tā sauktajos bigbag – vienas tonnas iepakojumos.
Rūpnīcā saražotās bezkrāsainās un krāsainās polimēru granulas tiek izmantotas nepārtikas plastmasas izstrādājumu ražošanai – spaiņiem, dažādiem sadzīves ķīmijas iepakojumiem, atkritumu maisiem, caurulēm.

Granulu krāsa nosacīti norāda uz tās kvalitāti, īpašībām un attiecīgi – iespējamo pielietojumu un cenu, skaidro izpilddirektors. Daļu produkcijas "Recolat" realizē vietējā tirgū, kur to galvenokārt pērk vairumtirgotāji, bet daļa atrod noietu kaimiņvalstīs. Uzņēmuma izpilddirektors apgalvo, ka lielāki plāni saistās ar Lietuvu, kur patlaban notiek pārrunas ar kādu plastmasas izstrādājumu rūpnīcu.

Izejvielas ir dažādi plastmasas atkritumi, izņemot PET, filmiņas, plēves un citus līdzīgus izstrādājumus. Piemēram, PET pudeles šeit neder, taču šo pudeļu korķi ir uzņēmumā pārstrādājami. "Mēs iepērkam jau daļēji sašķirotas izejvielas," stāsta A. Vdovičenko.
Atvestās ķīpas tiek izārdītas un nonāk pirmajā ražošanas līnijā, kur tās attīra, mazgā un samaļ pārslās. Otrajā līnijā pārslas tiek granulētas un iepakotas maisos.

Izmanto atbalstu
Attīrīšanas un malšanas iekārta Tecnofer piegādāta no Itālijas, granulēšanu nodrošina CDM Engineering un OMP Prealpina (Itālija) iekārtas. Savukārt granulu kvalitāti uzņēmumā kontrolē ar Dānijā ražotām Sciteq laboratorijas iekārtām. Rūpnīca strādā četrās maiņās, nepārtraukti visu diennakti, un izpilddirektors lēš, ka ieguldījumi varētu atmaksāties dažu gadu laikā.

Jautāts par problēmām, A. Vdovičenko atzīst, ka Latvijā atkritumu šķirošana nav ierasta lieta, tāpēc izejvielu iepirkšana ir sarežģīta. Viņš stāsta, ka dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtība liedz pārstrādātājam iegādāties izejvielu tieši no atkritumu radītāja vai šķirotāja, bet jāslēdz līgumi ar trešajām personām.

"Atkritumu apsaimniekošana Latvijā ir grūti izprotama sistēma," viņš apgalvo, daudz vienkāršāk esot nopirkt izejvielas Lietuvā. Šī kaimiņvalsts arī tiek uzlūkota kā nopietnākais uzņēmuma darījumu partneris, un lielā mērā to nosaka ģeogrāfiskā atrašanās vieta – no Liepājas līdz Lietuvas robežai ir ap 40 km, bet aptuveni 100 km attālumā ir Klaipēdas brīvā ekonomiskā zona ar intensīvu ražošanu, tostarp plastmasas ražošanas uzņēmumiem.